Aicinām uz zinātniski pētniecisku izstādi "Skroderdienas Bonaventuras muižā"
No 16. jūlija Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē ir apskatāma zinātniski pētnieciska izstāde “Skroderdienas Bonaventuras muižā”, ieskats 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma drēbniecības attīstībā Latvijas teritorijā.
Izstādes mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību ar tautas ģērbšanās kārtības maiņu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kas vislielākajā mērā ir saistīta ar amatniecības, konkrēti, skroderu amata attīstību. To ietekmēja Eiropas ekonomiskā, politiskā un kultūras attīstība, kā arī situācija Baltijā pēc zemes reformas un ar to saistītās likumdošanas 19. gadsimta sešdesmitajos gados, kas paredzēja, ka līdzās zemkopībai drīkstēja brīvi nodarboties ar amatniecību un veidot amatniecības uzņēmumus. Tas pavēra iespēju attīstīties arī skrodera jeb drēbnieka amatam.
“Skrodera amats un tam nepieciešamo zināšanu un prasmju līmenis aizvien nav pietiekami novērtēts. 19. gadsimta otrajā pusē tie bija cilvēki, kas zināja vairākas svešvalodas, brauca mācīties uz Franciju, Vāciju, sekoja līdzi modes un tehnoloģiju attīstībai, darināja neiedomājami smalkus pasaules līmeņa tērpus” - stāsta izstādes idejas autore muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Dr. hist. Aija Jansone.
Ja 19. gadsimta sākumā katram zemniekam bija viens darba un viens goda apģērbs, tad 19. gadsimta otrā pusē, augot labklājības līmenim, agrāk valkātais apģērbs tika papildināts ar jauniem modes jeb pilsētnieciskā tērpa elementiem, kas diezgan radikāli mainīja apģērba siluetu un valkāšanas manieri.
Eiropā apģērbs visos sociālajos slāņos radikāli sāka mainīties 19. gadsimta pirmajā ceturksnī līdz ar ampīra mākslas stilu, bet Latvijas teritorijā dinamiskāka apģērba attīstība iezīmējās 19. gadsimta vidū, kad ar laika nobīdi to sasniedza bīdermeijera mākslas stils ar tam raksturīgo modi, kā ietekmē arī Latvijas teritorijā vērojama pakāpeniska taisnā diegā piegriezto apģērbu nomaiņa pret profesionālu drēbnieku šūtiem pilsētas modes apģērbiem.
Kā viss jaunais arī modes idejas no pilsētas līdz laukiem nonāca caur pilsētu, muižu un draudzi, liela loma bija ceļojošajiem skroderiem un amatniekiem. Tika sarakstītas arī pirmās skroderu rokasgrāmatas un organizētas apmācības.
Apģērba maiņas tempi visos Latvijas kultūrvēsturiskajos apgabalos nebija vienādi, tādēļ tradīciju un jauninājumu proporcijas dažādos novados bija atšķirīgas. Dažviet jaunie priekšmeti nomainīja vecos apģērba gabalus vai kļuva par to papildinājumu. Citviet vienlaikus saglabājās gan senāki, gan jaunāki tērpu darināšanas un rotāšanas paņēmieni, kas cits citam uzslāņojās un pastāvēja paralēli.
Bija pieejami rūpnieciski darināti smalkvilnas, kokvilnas un zīda audumi, lentas un mežģīnes kā arī gatavi apģērba gabali. Attīstījās aušanas un šķiedru krāsošanas māka, pilnveidojās apģērbu piegriešanas un šūšanas tehnoloģija.
Izstādes satura nodrošināšanai ir izmantoti Latvijas Etnogrāfiskā muzeja krājuma priekšmeti, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas un atsevišķu privātpersonu materiāli. Izstādes idejas autore un zinātniskā vadītāja ir muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Dr. hist. Aija Jansone. Izstāde būs apskatāma līdz novembrim.
Izstāde tapusi ar Latvijas Republikas kultūras ministrijas atbalstu.