Galerijas
Jāņu ielīgošana Vidzemes sētā
Vasaras saulgriežos Saule ir pakāpusies visaugstāk debesu kalnā un dāsni dāvā zemei gaismu un siltumu, un zeme atbild, krāšņi saziedot. “Visa zemes zāle zied” - tā tautasdziesmā raksturota Zāļu diena, un cilvēki smeļ dabas doto svētību, lasot Jāņu zāles, rotājoties paši un pušķojot sētas. Ikviena dzīva radība un pat nedzīva lieta tiek pie savas rotas - kam ziedu vainags, kam zāļu pušķis, kam meija.
Gadatirgus 2024
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 1. un 2. jūnijā notika tradicionālais lielais Tautas lietišķās mākslas izstrādājumu Gadatirgus. Šogad Gadatirgus notika 52. reizi. Tajā savu preci piedāvāja vairāk nekā pieci simti amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju un ēdinātāju. Bija arī plaša un daudzveidīga kultūras programma ar dejām, dziesmām, teātra izrādēm un visdažādākajiem amatu paraugdemonstrējumiem. Īpašs gods šogad tika izrādīts maizei un abrai, simboliski daudzinot latviskās vērtības.
Viena diena Mūsmājās. Muzejs atdzīvojas.
Par godu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadei š.g. 11. maijā, atklājot vasaras sezonu, muzeja sētas pilnībā atdzīvojās pasākumā “Viena diena mūsmājās”. Vairāk nekā trīsdesmit muzeja objektos rosījās ļaudis laikmetam atbilstošā apģērbā un darīja konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus. Tas bija ceļojums laikā, iejūtoties 100-200 gadus senā pagātnē.
Izstāde "Dzintargaisma"
No š.g. 3. maija -18. augustam Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē ir apskatāma Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja sadarbībā ar Latvijas Nacionālais kultūras centru rīkotā tautas lietišķās mākslas izstāde “Dzintargaisma”, kas ir stāsts par Latvijas skaisto pusdārgakmeni – dzintaru. Izstādē ir dažādu laiku rotas: saktas, kniepķeni, krelles, kuloni, rokassprādzes u.c., kas datētas no ar 19. gs. beigām līdz mūsdienām.
Lielā Lieldienu svinēšana
Š.g. 31. martā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notika Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos dažāda veida lielās un ļoti lielās šūpolēs, teātra izrādi bērniem, tautisko tradīciju izzināšanu, tautiskām dziesmām un dejām.
Muzeja Simtgades svinības Rīgas Latviešu biedrības namā
Ir apritējuši simts gadi no svarīgā notikuma, kad 1924. gada 2. februārī pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja dibināšanu. Šajā laikā pavisam jaunajā Latvijas valstī, kurā tikai nesen bija beidzies karš, bija inteliģenti un viedi cilvēki, kas saprata kultūras mantojuma nozīmi, ka noteikti jāsaglabā nākamajām paaudzēm liecības par zemnieku dzīves veidu, kas līdz ar jaunās valsts attīstību nešaubīgi pagāja. Jārada vēstures realitātes sajūta par to, no kurienes mēs nākam. Pauls Kundziņš “Brīvdabas muzeja vadonī” rakstīja: “Brīvdabas muzejs grib sakopot mūsu tautas kultūras darinājumus tādā sakarībā un organiskā apvienībā, kādā tie radušies un lietāti pagājušos laikos, - kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamo saturu, kas ietverts celtnēs, viņu apkārtnē un sakārtojumā, telpu iekšējā izveidojumā, iedzīves un darba piederumos.”
Muzeja Simtgades konference
Ieskats mūsu Simtgades konferencē, kas 2. februārī notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja tapšanas vēsturi, par brīvdabas muzeju lomu kultūras mantojuma saglabāšanā Eiropā un to nākotnes perspektīvām runāja gan Baltijas muzeju pārstāvji, gan kultūras mantojuma eksperti, gan muzeju starptautisko apvienību vadītāji. Liels prieks bija par augstajiem starptautisko muzeju organizāciju viesiem, gan kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas brīvdabas muzejiem.
Ziemas gaismas dārzs
Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā atvērta pastaigu taka “Ziemas Gaismas dārzs saulgriežos”, kurā Latvijas gaismu mākslinieki stāsta savas gaismu pasakas un teikas. Projekts top sadarbībā ar uzņēmumu “Untitled”.
Mārtiņdiena
Mārtiņi Saules gada ritā iezīmē pusceļu no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem. Atbilstoši gadalaiku un zemnieka darba dzīves ritējumam, Mārtiņi noslēdz rudens lauku darbus un atver vārtus ziemai. Tas nozīmē, ka saimniecībā zemei bija jābūt apartai, beidzās ganu un pieguļas laiks, gatavojot krājumus ziemai, tika kauti lopi, bet labība - noglabāta klēts apcirkņos. Mārtiņos sākas maskošanās un masku gājienu laiks.
Miķeļdienas svinības
Š.g. 30. septembrī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tika svinēti rudens saulgrieži jeb Miķeļdiena ar Miķeļdienas tirgu, rudens ražas zupu un visdažādākajām aktivitātēm lieliem un maziem muzeja Latgales ciemā, Vidzemes zemnieka sētā un Kurzemes zemnieka sētā.