Katrīnas dienas tradīcijas
Līdzās saulstāvjiem - Lieldienām, Jāņiem, Miķeļiem un Ziemassvētkiem - mūsu senči svētīja arī svinamās dienas. Viena no tām - 25. novembrī - ir Katrīnas diena.
Katrīna tautas ticējumos atklājas kā lopu - aitu un kazu aizgādne.
“Katrīnas ir kustoņu svētki jo tad viņi, cilvēkiem nezinot, naktī pulkstens divpadsmitos ejot baznīcā. Ja nocērpot aitas priekš Katrīnām, tad viņas kaunoties kailas iet baznīcā”. (Baldone)
Lai nodrošinātu aitu un kazu labklājību, Katrīnas dienā cepa vistu, vārīja ēdienus ar aitas gaļu vai taukiem, sevišķiiecienītas bija klimpas - “Katrīnas vakarā jāvāra kliņķenu putra, tad aitām būs pāris jēru.” (Ikšķile)
Kā zemniekiem ierasts, Katrīnās notika laika vērošana – “Kad Katrīnas dienā laiks kūst, tad ziema būs silta”, bet “ja Katrīnas dienā laiks salst, tad visa ziema būs auksta”. (Rīga)
Katrīnās no mājas uz māju staigāja Katrīnas bērni, Katrīnas ubagi vai Baltie Katriņi. Visvairāk maskojās jaunas meitas - “Katrīnas dienā meitas pārģērbjas un staigā apkārt, par ko dabū ēdamas lietas, vilnu un linus”.
“Katrīnas vakarā gāja tāpat kā Mārtiņos no mājas uz māju ar kuli plecos. Katrā mājā vajadzēja visiem dancot. Par to saimniece kulē meta aitas kāju, pupas un zirņus. Bez dejošanas nedabūja nekā.” (Rīga)
No Kolkas jūrmalas saglabājies 1852. gada apraksts, kurā uzzinām, kā izskatījās un izturējās Katrīnas dienas maskas -“Katrīnas vakaru meitas tāpat dzen, kā Vastulāvi; bet nu tās uzvelk vīriešu baltu kreklu uz savu virsū, apjož ap vidiem sarkanu jostu, attaisa matus vaļā, apliek vīriešu cepures galvā,un tad vazājas no vienām mājām uz otrām, skrej pa durvīm lēkdamas iekšā un gaiši uzdzied: “Oplecu, oplecu poliski dancot. Vēl māku, vēl māku leitiski dancot.”
Brīvdabas muzeja arhivāre - Edīte Punka 2022. gada Katrīnas dienas rītā mēģināja iztēloties, kā viņa dzītu Katrīnu, ja dzīvotu pirms 170 gadiem.
Vispirms ir vajadzīgas vīriešu drēbes. Derēs gan tēva, gan brāļa, gan citu saimes vīriešu drēbes, kas jau krietni pavalkātasun padilušas, jo maskās ejot, jaunas drānas nevilka.
Tiek apvilktas bikses, apauti garstulmu zābaki un uzvilkts platais linu krekls, ap vidu, kā dzīvības pavediens, apjoztasarkana josta - Edīte no meitenes pārtop par puisi. Pārģērbšanāspar pretējo dzimumu ir bieži sastopams maskošanās veids, kas ļauj uz brīdi ielūkoties pretējā dzimuma noslēpumainajā pasaulēun pasmelt tajā spēku.
Lai Edīti nevarētu atpazīt, seja ir jānosmērē melna. To vislabāk darīt ar kvēpiem vai ogli. Tagad atliek pārlaist garosmatus pār melno ģīmi, uzlikt galvā puiša cepuri un aidā, uz kaimiņu mājām!
Ieva Bērziņa, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pedagoģe