Muzejā būs apskatāma slovāku mākslinieka Tibor Uhrín izstāde "Koka dizains"

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izstāžu zālē no 5. jūlija līdz 4. augustam būs apskatāma slovāku mākslinieka Tibor Uhrín izstāde "Koka dizains". 

"Slovākijā kokam ir īpaša nozīme un loma – tas gandrīz mītiski ir iesakņojies mūsu tautā un mūsu zemes ainavā. Lauku apvidos koka daudzveidīgā izmantošana amatniecībā savu nozīmi nezaudēja arī divdesmitajā gadsimtā; apbrīnojamajai saiknei starp cilvēku un koku ir globāls fons, lai gan tajā ir arī daudzas reģionālas atšķirības.

Lai arī ne tādiem panākumiem apvīts kā Skandināvijas dizains, nedz tik plašu interesi izraisošs kā Ziemeļamerikas lietišķās mākslas kokapsrādes specifiskās tehnikas fenomens, Slovākijas koka priekšmetu dizains ir īpašs – tā raksturojamam atbilstošākie vārdi būtu praktiskums un vienkāršība.

20. gadsimta sākums iezīmējās ar jaunām nacionālajām kustībām, inovatīviem risinājumiem zem lozunga – mājas interjers ir jāmodernizē (šajā kontekstā minama Bratislavas Mākslas un amatniecības skola).

Sociālistiskajā Čehoslovākijā koka izstrādājumi (tāpat kā citi tradicionālie izstrādājumi,  piemēram, keramika un tekstilizstrādājumi) kļuva par sava laika, sociālisma kultivēto ideju upuri, dizaineriem iegūstot tikai marginālu lomu (šeit minamas tādas personas kā Václav Kautman, ViktorHolešťák-Holubár, Staņislavs Koreň). Šajā laikā ražošanā masveida tiek izmantota skaidu plāte, mākslīgie finieri standartizētā un vienveidīgā veidā.

Sākot no sešdesmitajiem gadiem tēlnieki (Andrej Rudavskmet, Vladimír Kompánek, Rudolf Uher, Juraj Kočiš un citi) no jauna atklāja koksni, piešķirot tai unikālu nozīmi, ļaujot tajā saredzēt attiecīgā laika strukturālās, poētiskās un ģeometriskās formas.

No astoņdesmito gadu beigām Slovākijā mākslā redzam atbalsojamies postmodernisma iezīmes, ietekmējot pat tēlotājmākslu un lietišķo mākslu. Šī iezīme turpinājās arī pēc komunistiskās diktatūras krišanas. Mazie uzņēmumi, kas neatkarīgi darbojās mēbeļu ražošanā un koka dizaina jomā, izmantoja priekšrocības, ko sniedza sadarbība ar dizaineriem, kā rezultātā šis laiks vēsturē iezīmējās kā neo-folk laiks.

Sākot no deviņdesmitajiem gadiem, kam raksturīgi progresīvisma impulsi un iespējas pakāpeniski realizēties radošajiem, profesionāli augsti kvalificētiem māksliniekiem un dizaineriem, dabīgie materiāli (tai skaitā koks) tiek padziļināti pētīti. Aizvien vairāk tiek piešķirta nozīme videi draudzīgu izejvielu izmantošanā, vienlaikus attīstoties inovatīviem tehnoloģiju risinājumiem.

Tibor Uhrín šajā virzienā strādā kopš deviņdesmito gadu sākuma; savu savdabīgi oriģinālo kreatīvo rokrakstu realizējot  rotaļlietās, mēbelēs un sadzīves priekšmetos. Viņa nozīmīgā loma Slovākijas mūsdienu lietišķās mākslas jomā jūtama arī pedagoģiskajā darbā (Kremnicas Lietišķās mākslas skolā, Košices Tehniskās universitātes Tēlotājmākslas fakultātes dizaina nodaļā) un publikācijās – neskaitāmās slejās žurnālos par tēmām, kas veltītas koka amatniecībai un dizainam kā, piemēram,“Drevo, dizajn tradícia” [Koks, dizains un tradīcija].

Metodei, kuru Tibor Uhrín izmanto priekšmetu dizainam, ir vairāki līmeņi. Šajā metodē nozīmīga loma ir zināšanām, kas iegūtas un attīstītas daudzu gadu garumā, un ietver sevī arī mājamatniecības vēsturiskos aspektus.

Mākslinieka radošumu bagātina spēja vienlaikus apvienot vēsturiskos, unikālos koka izmantošanas aspektus un mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Viņš neidealizē manuālā darba priekšrocības un ekonomisko izdevīgumu (viņam patīk izmantot arī mehanizētus darbarīkus un aprīkojumu).

Deviņdesmito gadu beigās Tibor Uhrín darbos jau iezīmējas viņam tik raksturīgā trauslā un jūtīgā attieksme pret koka dizaina objektiem. Tas jūtams viņa darbu struktūrā, faktūrā, krāsās un gaismā. Viņš drosmīgi eksperimentē ar materiālu, vienlaikus saglabājot pietāti pret to, kā rezultātā top ikviena darba individuālais stāsts.

Šajā izstādē līdzās praktiskiem priekšmetiem (bļodām, svečturiem utml. priekšmetiem) aplūkojami arī ilgākā laika posmā tapuši darbi. Šo darbu radīšanā izmantotas mūsdienu tehnoloģiju iespējas, kas ļauj improvizēt, vienlakus saglabājot materiāla autentismu tā dabīgajā skaistumā pat ar tā šķietamajiem defektiem.

Savdabīgs risinājums ir mākslinieka darbā Zvírená, kur viņš integrē polihromu trauku konstrukcijā. Tāpat būtiski norādīt uz svečturu Príbeh okna kolekciju, kur vērojams ekoloģisko elementu izmantojums Uhrín darbos. Izstādē redzamās bļodas ir vieni no pirmajiem mākslinieka kolekcijas priekšmetiem.

Šīs izstādes kompozīcijai ir rāms, pat meditatīvs ritms."

- Viera Kleinová (Izstādes kuratore)

Foto: Tibor Uhrín

Noderīga informācija apmeklētājiem.
Pie muzeja pieejama bezmaksas autostāvvieta.
Mājdzīvniekus lūdzam šoreiz atstāt mājās. 
Muzejā var tikt fotografēts un filmēts. 

Ģimenēm ar bērniem.
Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja muzejā ir bez maksas.
Ieejas biļete Ģimenei muzejā (1 līdz 2 pieaugušie + 1 līdz 4 bērni līdz 18 gadu vecumam) 8,50€.
Vecākiem ar pašiem mazākajiem – pieejama pārtinamā istaba.

Ieeja, darba laiks un cenas.
Brīvdabas muzeja Izstāžu zāle ir atvērta no trešdienas līdz svētdienai no 10.00 līdz 17.00.  Muzejs apmeklētājiem ir atvērts no plkst. 10.00 līdz 20.00 (eksponātēkas ir atvērtas līdz 17.00). Ieejas maksa muzejā skolēniem 1,40€, pilna laika studentiem 2,00€, pensionāriem 2,50€, pieaugušajiem 4,00€.
Ieejas biļete muzejā ir derīga arī izstādes apskatei (atsevišķa biļete nav jāiegādājas).