Lielās koka motorlaivas un mazās airu laivas restaurācija
Lielā koka motora laiva un mazā koka airu laiva
Laivas izvietotas Brīvdabas muzeja “Kurzemes zvejnieku ciems” patstāvīgajā ekspozīcijā un ir publiski pieejamas. Laivu eksponēšanas veids ir izvēlēts atbilstoši to vēsturiskajiem neaktīvā zvejas perioda uzglabāšanas apstākļiem, kāds sastopams Dienvidkurzemē, Papē, no kurienes uz muzeju ir atvesta liela daļa “Kurzemes zvejnieku ciema” ekspozīcijas.
Laivas ilgstoši ir bijušas pakļautas agresīvai vides apstākļu iedarbībai – tiešam saules UV starojumam, atmosfēras nokrišņiem. To rezultātā ievērojami bija cietušas eksponātu koka un metāla daļas. Koka daļas vietām sadalījušās, kļuvušas nestabilākas un plānākas. Metāla daļas klāj blīvi rūsas bojājumi. Apšuvuma dēļi atlēkuši viens no otra, korpusā izveidojušies caurumi. Naglu korpusi korodējuši, zaudējuši stiprību. Sākotnējā virsmas apstrāde – darvojums, zudis. Laivas ieaugušas zālē un to apakšējās daļas pakļautas gruntsūdeņu iedarbībai.
Veiktie restaurācijas darbi
Pēc sākotnējās apskates, konstatēts, ka iecerētos darbus var veikt tikai darbnīcas apstākļos un nolemts laivas pārvietot. Transportēšanas laikā Lielajai laivai izveidota speciāla karkasa konstrukcija, lai izvairītos no korpusa deformācijas.
Restauratoru darbnīcā pēc mehānikas netīrumu un apaugumu notīrīšanas laivas iestiprinātas atkārtoti speciālā konstrukcijā. Pakāpeniski demontētas metāla detaļas, kas korozijas bojājumu rezultātā vairs nav atjaunojamas, kā arī skārda loksnes, kuras tikušas uzsistas uz korpusa bojājumiem.
Pilnībā satrunējušās konstrukciju daļas aizstātas ar analogām, mazāk bojātās vietas protezētas ar atbilstošu materiālu. Konstruktīvi nostiprināti laivu korpusi. Visas metāla daļas apstrādātas ar pretkoroziju sastāvu un krāsotas.
Veikta virsmu darvošana, labojumu vietas piesūcinot vairākkārt. Dēļu spraugas aizbrīvētas ar darvām samērcētām pakulām. Lielākās spraugas ar dabīgu bitumu.
Pēc restaurācijas nolemts mainīt to eksponēšanas vietu – novietot tuvāk Kurzemes zvejnieku ciema ēkām. Laivas liktas uz četriem atbalsta punktiem (ģuļšķautniem), lai novērstu turpmāku karkasa deformāciju kā arī pasargātu no saskarsmes ar gruntsūdeņiem.
Projekts realizēts ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.