METEŅI ir pavasara sākums

Meteņi (arī Vastlāvji, Miesmetis, Miesica)

Latviešu gadskārtā Meteņi ir laiks starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Metenim un tam sekojošai Pelnu dienai ir svarīga nozīme latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā, jo Meteņos izbeidzas ziema, un nākamā dienā – Pelnu dienā – sākas pavasaris un jauns gads.

Meteņi ir brīdis dabā, kad varam novērot pastāvīgu cīņu starp ziemu un pavasari. Nāk atkusnis un ir redzamas pirmās pavasara vēsmas, bet te – atkal atnāk putenis un sals. Meteņos ir jāmērojas ar spēkiem jeb jālielās. Kurš ir ātrāks, stiprāks, gudrāks vai atjautīgāks? Kurš vislabāk dzied? Kurš spēj vistālāk aizvizināties ar kamanām?

Meteņiem ir jautrs raksturs, jo garā ziema beidzot sāk iet uz beigām, dienas paliek arvien gaišākas un nāk pavasaris. Meteņi ir īstais laiks, lai dotos ciemos un apciemotu pēc iespējas tālāk dzīvojošos radus un draugus. Meteņos tālo ciemu braukšanai ir arī simboliska nozīme, jo tā veicinot linu un lopu labu padošanos nākamā vasarā.

Atšķirībā no Ziemassvētkiem, kur ir zināmas daudzas precīzas horeogrāfiskās norises, Meteņos tādu tikpat kā nav. Tādēļ dejas norises vairāk saistītas ar maskošanos, jo maskā tērpts cilvēks masku gājiena laikā dejo tā, kā to nosaka viņa pieņemtais tēls jeb dzīvnieks, proti, āzis – āziski, cūka – cūciski, lācis – lāciski. utt.

Meteņu izdarības ir saistītas ar spēles elementa klātbūtni, sākot no vizināšanās ar ragaviņām, līdz pat sportisku sacensību garam.  To var darīt visi gan bērni, gan pieaugušie.

Meteņa dzīšana jeb meteņa mīziens

Meteņos sastopama arī meteņa dzīšana jeb meteņa mīziens  - tā ir tradīcija, kad  pa istabas augšu, klētsaugšu vai uz kāda kalniņa staigā Metenis un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Visbeidzot Metenis mūkot pats nomet “zelta pogas” vai uzlej ūdeni apakšā gaidošajiem bērniem.

Meteņa vizināšanās

Izplatīti ir trīs vizināšanās veidi: ar ragaviņām no kalna (kalnu sagatavojot un salā nolejot ar ūdeni), ar zirgu vilktām kamanām, dodoties tālākos ciemos un iesaldējot ledū asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā jeb lēze. Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas  muzejā arī iespējams izvizināties ar lēzi.

Meteņa mielasts

Kā katros svētkos, sava vieta ir Meteņa mielastam. Meteņos gatavo miežu un kaņepju plāceņus un slokātņus (plāceņus ar pildījumu), Meteņa tīstokli jeb tīteni un cep pīrāgus. Gatavo arī zīdeni jeb grūdeni, ko gatavo no žāvētas cūkas galvas puses, savārot kopā ar grūbām un kartupeļiem.

Tātad, ja tas šoziem vēl nav pagūts, tad Meteņi ir pēdējais brīdis, kad paspēt iet budēļos, izvizināties un atrast garāko lāsteku.

Uzmanību! Sakarā ar epidemioloģisko situāciju jautrais pasākums pie mums muzejā diemžēl šogad nenotiks, bet pie mums noteikti var atrast garāko lāsteku un jautri izvizināties ar lēzi! Gaidīsim ciemos!

Izmantotā literatūra:

Grīns, M., Grīna, M. (1992) Latviešu gads, gadskārta un godi. Rīga: Everest.

Mellēna, M., Muktupāvels, V., Spīčs, E. (1990) Metenis. Rīga: Latvijas Universitāte