Mārtiņdienu svinēsim 11. novembrī

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 11. novembrī no plkst. 11.00 – 15.00 tiks svinēta Mārtiņdiena - ar jautru Mārtiņu masku gājienu, dažādām radošām darbnīcām,  kalēja amata demonstrējumiem, rotaļām, dančiem, būs arī iespēja iegādātie zemnieku labumus. Apmeklētāji tiek gaidīti ierodamies maskās, bet būs iespēja tās pašiem darināt arī uz vietas.

Mārtiņi Saules gada ritā iezīmē pusceļu no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem. Atbilstoši gadalaiku un zemnieka darba dzīves ritējumam, Mārtiņi noslēdz rudens lauku darbus un atver vārtus ziemai. Tas nozīmē, ka saimniecībā zemei bija jābūt apartai, beidzās ganu un pieguļas laiks, gatavojot krājumus ziemai, tika kauti lopi, bet labība - noglabāta klēts apcirkņos.Pie muzeja Priedes kroga notiks masku darbnīca, tieši no šejienes plkst. 12.00 un 14.00 sāksies masku gājieni ar folkloras kopām “Tarkšķi” un “Ceiruleits”, uzstāsies “Mārtiņkoris”, dažādas spēles vadīs apvienība “Rīgas danči”, būs iespēja nobaudīt krāsnī ceptas vistiņas un citus Mārtiņdienas gardumus.

Kurzemes zemnieka sētā būs Mārtiņgaiļu veidošanas radošā darbnīca, sētas laidarā varēs apskatīt kazas un aitas, plkst. 13.00 būs spēka dziesmas ar ansambli “Stiprās sievas” un bērnu vokālo studiju “Tev un man”.

Vidzemes zemnieka sētā notiks Mārtiņdienas rotaļas un danči ar Iecavas folkloras kopu “Tarkšķi” un Līvānu folkloras kopu “Ceiruleits”, kā arī  mīklu minēšana un lasīšana ar maskoto Mārtiņu.

Pie Nidas dūmistabas vaska sveču liešanas darbnīca. Pie Mērsraga smēdes varēs vērot kalēja amata demonstrējumus un tur būs arī izjādes bērniem ar zirgu. Pie Pūnītes saimnieces Ilzes Briedes Mārtiņgaiļa zupa, rauši un plātsmaizes. Liepājas ostmalas noliktavā apskatāmas vairāk nekā 100 muzeja krājuma koka lādes. Izstāžu zālē izstāde “Dvēseles stīgas” – stāsts par etnogrāfisko kokļu vēsturi.

Mārtiņi Saules gada ritā iezīmē pusceļu no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem. Atbilstoši gadalaiku un zemnieka darba dzīves ritējumam, Mārtiņi noslēdz rudens lauku darbus un atver vārtus ziemai. Tas nozīmē, ka saimniecībā zemei bija jābūt apartai, beidzās ganu un pieguļas laiks, gatavojot krājumus ziemai, tika kauti lopi, bet labība - noglabāta klēts apcirkņos.