9. aprīlī lielā Lieldienu svinēšana

Š.g. 9. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos dažāda veida lielās un ļoti lielās šūpolēs, leļļu teātra izrādi bērniem, tautiskām dziesmām un dejām.

Jau vēsturiski Lieldienās ir saplūdušas tautiskās un kristīgās tradīcijas. Arī Brīvdabas muzejā diena sāksies ar dievkalpojumu Usmas luterāņu baznīcā, būs Lieldienu dziesmas un rotaļas ar folkloras kopu “Kokle”, leļļu izrāde bērniem “Pasaku sargs”, Tautas deju ansambļa “Zelta sietiņš” koncerts, muzicēs Hāgenskalna muzikanti. Par olu krāsošanas tradīcijām stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere. Visas dienas garumā būs arī āra spēles un radošā darbnīca bērniem.

Muzeja apmeklētāji tiek aicināti arī muzeja izstāžu zālē apskatīt izstādi “Tamborējumi Latvijas etnogrāfijā”.

Lieldienas dabā iezīmē brīdi, kad gaismas kļūst vairāk nekā tumsas - diena kļūst liela. Gaismas pieaugumam sekos dabas atmoda. Šūpošanās - celšanās pretī Saulei-ir simboliska darbība, kam jāstimulē atdzimšanas un auglības spēki dabā un cilvēkā. Pie tam Lieldienu rītā šūpojas pati Saule - “kad Lieldienas rītā saule pacēlusies kādu asi virs apvāršņa, tad viņa šūpojoties trīs reizes uz vienu uz otru pusi, no kā cēlusies ieraša Lieldienās šūpoties.” Šūpošanās ir arī pasauli harmonizējoša darbība. Tā ietver gan kustību augšup, gan līganu laišanos lejup. Šūpoles kāra puiši un vīri. Meistarīgi uzkārtas šūpoles apliecina vīrišķo spēku un gudrību.

Ticējumi piemin daudz dažādu labumu, ko cilvēki gūst šūpojoties – možu garu visas vasara garumā, garus linus druvā un aitām garu vilnu. Tiem, kas Lieldienās būs daudz šūpojušies, vasarā nekodīs odi un dunduri, bet saimniecēm un ganiem jāšūpojas, lai govis nebizotu. Visi minētie labumi izriet no iepriekš minētajām šūpošanās nozīmēm un ir iegūstami auglības veicināšanas un pasaules harmonizācijas rezultātā.  

Biļetes iespējams iegādāties arī internetā:   https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/128060