Vidzemes podnieka Gustava Ozoliņa mantojuma izpēte un aktualizēšana mūsdienās

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ar Valsts Kultūrkapitāla (VKKF) fonda atbalstu sadarbībā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV) Keramikas izstrādājumu dizaina nodaļu no 2018. gada februāra līdz oktobrim realizēja projektu ,,Vidzemes podnieka Gustava Ozoliņa mantojuma izpēte un aktualizēšana mūsdienās’’ ar mērķi aktualizēt 19 . – 20.gs. Vidzemes podnieku amata prasmes un tās iedzīvināt mūsdienās.

Projekta ietvaros Brīvdabas muzeja keramikas kolekcijā tika apzināti Vidzemes podnieka G. Ozoliņa darbi. Lai apgūtu senos virpošanas un glazēšanas paņēmienus, ar šīm zināšanām tika iepazīstināti RDMV Keramikas nodaļas audzēkņi, kas detalizēti izpētīja saglabāto materiālu.  Uz jauniegūtās zināšanu bāzes, izvēloties sev tīkamāko trauka formu, rotāšanas tehniku vai glazēšanas metodi, jauno keramiķu uzdevums bija veidot G.Ozoliņa trauku replikas vai jauna dizaina priekšmetu G.Ozoliņa manierē. RDMV audzēkņu gatavie darbi 17. maijā tika dedzināti muzeja malkas krāsnī, bet cepļa atvēršanas svētkos 18. maijā, ikviens muzeja pameklētājs varēja aplūkot jauno podnieku veikumu. 

No jūnija līdz novembrim šie darbi bija apskatāmi muzeja izstāžu zālē, bet sākot ar muzeja jauno sezonu – 2019. gada maiju –, veiksmīgākās G.Ozoliņa darbu replikas, būs apskatāmas muzeja ekspozīcijā – Vidzemes podnieka G. Ozoliņa ceplī ,,Čipati’’.

Gustavs Ozoliņš (1866 – 1942) 19. gs. beigās un 20.gs sākumā dzīvoja un strādāja Vidzemē – Lejasciemā “Čipatu” mājās. Tā kā nelielais zemes gabaliņš (ap 1,5 ha) nevarēja nodrošināt ģimeni ar iztiku, „Čipatu’’ māju saimnieks nodarbojās ar podniecību, darināja saimniecībā lietojamos traukus, krāsns podiņus, vāzes un rotaļlietas, kurus arī realizēja vietējos tirgos.

G.Ozoliņš darināja dažāda lieluma bļodas (tās sauca pēc cenas – par pusotras kapeikas, divkapeiku, trīskapeiku un pieckapeiku bļodām), špilkumiņus – mazas abpusēji vāpētas bļodiņas ar stāvām maliņām, piena podus, ievārījuma jeb burku podus ar atliektu augšmaliņu, koniskas un vēderainas krūzes ½ – 5 l tilpuma, kafijas krūzītes, vāzītes un retāk – lielās maizes bļodas. Saviem traukiem podnieks deva arī nosaukumus, piemēram, smukā bļoda, arāja krūze, caurā bļoda, ko lietoja biezpiena atsūkalošanai, u.c.

Izstādē apskatāms viens no G. Ozoliņa raksturīgajiem trauku rotāšanas paņēmieniem, proti, kad pie vēl pamitra trauka, parasti bļodas  vai krūzes, ar šligeru māliem (izšķīdinātie māli) pielipināja augu lapu un pārlēja ar baltmālu. Kad baltmāls bija nožuvis, lapu nokasīja un trauku glazēja ar bezkrāsaino vāpi (glazūru). Pēc apdedzināšanas uz trauka iezīmējas lapas atveids.

Ozoliņa darinātie trauki bija zināmi, kā izturīgi, kvalitatīvi un piemēroti ikdienas lietošanai, tāpēc tuvākā apkārtnē tie bija ļoti pieprasīti.