Vecpiebalgas Lielvēveru apkures sistēmas restaurācija 2022. gadā
Lielvēveru neglazēto podiņu maizes krāsns un sildmūris ar nelielu kurtuvi, kā neatkarīgs apkures elements no masīvās podiņu krāsns, ir mūrēti 20.gs.sākumā. Varbūt, jau pat 1901. gadā, jo krāsns pārsegumā redzamā vietā iemūrēts māla ķieģelis, kuram ar roku ievilkts gada skaitlis – 1901. Šāda tradīcija – uz ķieģeļiem veikt atzīmes ar gada skaitļiem, cipariem vai kādiem tekstiem, bija tradicionāla iezīme Vecpiebalgas un plašā tās apkārtnē esošos ķieģeļu cepļos. Šādus piemērus var atrast daudzu ēku sienās.
Krāsns uzmūrēta, iepriekš demontētās krāsns vietā, kurai ir bijuši citi izmēri. Visticamāk, tas veikts izgriežot nesošajā starpsienā ailu, lai varētu uzmūrēt sildmūri. Šāda iejaukšanās nesošajā konstrukcijā, kā arī tas ka, kolhoza laikā, blakus sildmūrim sienā izzāģēta vēl viena durvju aila, ir bijis iemesls griestu siju deformācijai virs krāsns.
Apkures sistēma pirms restaurācijas
Apkures sistēmas fragments pirms restaurācijas
Apkures sistēmas fragments pirms restaurācijas
Krāsns mūrēšanas iezīmes ir tādas pašas kā citām krāsnīm Vēveros. Īpaši, ja salīdzina ar Kalnvēveru podiņu krāsni. Kas, gan, varētu būt vecāka, jo izmantotas, podiņu rindu stiprināšanai, garas skavas, kuru gali redzami ārpusē - krāsns stūros. Šādu podiņu stiprināšanas paņēmienu, cik var noprast, jau 19.gs.b./20.gs.sāk., praktiski, vairs neizmantoja, izmantojot tikai drāti. Vienīgais kur šajā krāsnī ir izmantotas garās skavas, līdzīgi, kā piemēram, Vecvēveru maizes krāsnī, tas ir krāsns pārsegumā, nostiprinot iekšējos ķieģeļus.
Neskatoties uz minētajiem defektiem, podiņu krāsns tomēr pildīja divas funkcijas. Ar to varēja apsildīt trīs telpas un arī cept maizi.
Krāsns pārsegumā, līdzīgi kā Kalnvēveru krāsnī izmantotas dažas dolomīta plāksnes. Krāsnī, virs kurtuves velves, pret vienu no istabām ir uzmūrēta niša, kas kalpoja gan kā papildus sildvirsma, gan kā plaukts.
Kurtuve ir mūrēta ar FOSTER ugunsdrošajiem ķieģeļiem. Bet, vietās kur ir mazāka uguns, ir iemūrēti daži, jau iepriekšējā krāsnī lietotie ķieģeļi, bez nekāda teksta vai ar E&M spiestzīmi (ražoti īpašnieku Emersona un Milnera (Emerson & Milner) rūpnīcā Anglijā). Arī FOSTER ugunsizturīgo ķieģeļi ražoti Anglijā, Hotspur Brickworks, kas pieder Henry Foster & Co. (galvenais īpašnieks - William Henry Foster), kas atrodas Bekvortas pilsētā Tainas un Vīras grāfistē Anglijas ziemeļaustrumos. Strādājis kopš 1877. līdz 1955. gadam. Tur tika izmantotas raksturīgās zīmes "FOSTER" un "HF&Co". Daži paraugi iemūrēti virs krāsns, tā lai varētu redzēt spiestzīmes.
Krāsns kurtuvei raksturīga tam laikam, salīdzinoši augsta velve - 36 cm augstumā pa vidu. Kurtuves priekšpusē sānos izmūrēti divi caurumi, kuros var iebērt, grīdas līmenī izmūrētajā kanālā, izgrābtās karstās ogles.
Lielajā telpā krāsnī izmantoti metāla kaltie āķi, vizticamāk, ka kalti tepat Vēveros. Tādi paši ir, piemēram, Kalnvēveru krāsnī. Otrajā pusē ielikti pirkti cinkoti āķi.
Krāsns čuguna izstrādājumi (šīberi) ir izgatavoti "Мальцов " fabrikā Krievijā. Šī ražotāja čuguna izstrādājumi tika izmantoti arī pārējās Vēveru krāsnīs.
Restaurācijas darba gaitā krāsns pārmūrēta tā, lai maksimāli varētu saglabāt oriģinālos podiņus. Tika izmantoti oriģinālie podi, kas uzmūrēti atpakaļ savās vecajās vietās. Bet tos, kas saplīsuši un kas iztrūkst ( ir runa par stūriem, kas iztrūkst sildmūrim augšā pie griestiem) - nomainīti.
Bēniņos, līdz skurstenim, bija uzmūrēts 5300mm garš dūmu pievadkanāls. 2021 gadā tas tika salabots nomainot izdēdējušos ķieģeļus, aizpildot plaisas un nobalsinot. Patreiz, lai saglabātu oriģinālo ķieģeļu mūrējumu, bet tanī pat laikā, lai to varētu droši ekspluatēt, tika ievietota tā dūmkanālā, melnā metāla caurule ar iespēju no viena gala to iztīrīt.
Lielvēveru apkures sistēma pēc restaurācijas
Lielvēveru apkures sistēma pēc restaurācijas
Lielvēveru apkures sistēmas restaurācija notikusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.