Izstāde "Ziemas transports zemnieka sētā 18.-20.gs."
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē 8. septembrī tiks atklāta izstāde “Ziemas transports zemnieka sētā 18.-20. gadsimtam” Izstādē būs reta iespēja uzzināt par slieču braucamrīkiem, to izgatavošanu un attīstību Latvijas teritorijā gandrīz 200 gadu laikā, par kopīgo un atšķirīgo dažādu novadu ragavām un kamanām – gan izgatavošanas paņēmienos un pielietojumā, gan rotāšanas veidā.
Izstādes zinātniski pētnieciskā satura autore ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vēsturniece Mg. hist. Una Bērente, izstādes mākslinieciskā noformējuma autors muzeja kokamatnieks Jānis Ķipēns. Izstādē ir redzamas pašas autores būvētas rakto slieču ragavas un citi no 2019. līdz 2022. gadam radīto eksperimentālās etnogrāfijas priekšmetu paraugi, kā arī iekļauti priekšmeti no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma koka, metāla un tekstīliju kolekcijām. Izstādē redzami attēli no muzeja fotonegatīvu fonda krājuma un muzeja veidota videofilma “Eksperimentālā etnogrāfija: Kamanu slieces liekšana”.
No 18. gs. līdz 20. gs. pirmajai pusei visā Latvijas teritorijā ziemā vienīgais transportlīdzeklis zemnieka sētā bija darba ragavas, turīgākās sētās arī kamanas. Interesants ir fakts, ka tās savā sētā gatavoja paši zemnieki, prasmes pārmantojot no paaudzes paaudzē. “Lai gan valda uzskats, ka zemnieki maz pārvietojās, tomēr ir zināms, ka 18.-19. gadsimtā un arī 20. gadsimta sākumā zemnieks brauca diezgan daudz. Vajadzības bija dažādas - došanās klaušās, nodot muižai pienākošos tiesu, uz baznīcu, tirgu, krogu, precībās, kāzās, bērēs un citos izbraukumos. Darba ragavām svarīgāka bija izturība, bet izbraukuma vai godu kamanu būvēšanas procesā uzsvars tika likts uz materiālu, formu un rotāšanas paņēmieniem”- stāsta izstādes autore Una Bērente.
Izstādē var uzzināt arī, kas ir eksperimentālā etnogrāfija – apskatīt muzeja darbinieku izgatavotās raktās ragavas un rauktās slieces, kas tapušas pēc muzeja krājuma ragavu un kamanu piemēriem, kā arī etnogrāfu ekspedīciju materiāliem. Izstāde iepazīstina ar līdz šim maz pētītu un zinātniski aprakstītu koka amatniecības veidu – koka sautēšanu un liekšanu, šīs amata prasmes attīstību Latvijas teritorijā no 18. gs. vidus līdz 20. gs. pirmajai pusei.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ekspozīcijā ir gandrīz 150 slieču un riteņu transportlīdzekļi, no kuriem aptuveni puse ir ziemas braucamrīki. Izstāde ir papildinājums muzeja plašajai slieču un riteņu transportlīdzekļu kolekcijai, kas apskatāma gan Priedes kroga stadulā, gan citās ēkās.
Izstāde būs apskatāma no 2022. gada 8. septembra līdz 2023. gada 28. februārim.
Izstādi finansiāli atbalsta Kultūras ministrija.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.