Iznācis "Vītolnieku mazais ceļvedis"

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir izdevis “Vītolnieku mazo ceļvedi”, kurā sniegts  īss apraksts par Papes Ķoņu ciemu un muzeja Rucavas lauku ekspozīcijas zvejnieka-zemnieka sētas “Vītolnieki” vēsturi, viensētas apbūvi, saimniekiem un viņu atstāto kultūras mantojumu. Pētījuma autors muzeja vēsturnieks Kārlis Fogelis.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija “Vītolnieki” atrodas in situ - vēsturiskajā atrašanās vietā - Rucavas pagastā, Papes Ķoņu ciemā. Muzeja īpašumā tie ir kopš  1988. gada.  Papes Ķoņu ciema plānojuma struktūra sākusi veidoties 17. gadsimtā, bet apbūve noslēgusies 19. gadsimta otrajā pusē, tai ietilpstot Papes kroņa muižas (Papenhof) īpašumā.

“Tāļāk nāk slavenais Ķoņuciems, neliels pudurīts zemu zvejnieku būdiņu, kur vēl vecāka valoda nekā Papē. Daudz pavisam nedzirdētu izteicienu. (..) Pāri par Papes ezeru vizuļo visa Rucava ar kaimiņu novadiem Nīcu un Dunikiem – ar neizritināmiem dziesmu kamoliem, ar irku izrakstītiem vecmāmiņu pūriem, ar īpatnējiem ēku veidiem, kā sirmās senatnes dzīvā dziesma” – savās 1923. gada ceļojuma piezīmēs raksta Emīls Melngalvis.

 “Vītolnieki” ir Papes Ķoņu ciema zvejnieka-zemnieka sēta, kas ataino 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma piejūras iedzīvotāju dzīvesveidu un tautas celtniecības specifiku. Sētā atrodas: dzīvojamā māja (1891); kūts-lopbarības un labības šķūnis (1931); cūku kūtiņa (1932); pagrabs (1930); smēde-pirts-vasaras virtuve (1930) un vecākā celtne sētā  - klēts (1889).

2021. gada nogalē iznāca ceļvedis “Vecpiebalgas Vēveri”, kas ir dziļš un daudzpusīgs vēsturnieka un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja etnogrāfa Edgara Žīgura pētījums par Vecpiebalgas Vēveriem, kas ir otra Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija in situ – vēsturiskajā atrašanās vietā.