Jāņu ielīgošana Rīgā būs 18. jūnijā, Rucavā 22. jūnijā
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Jāņu ielīgošana notiks 18. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 15.00. Būs Jāņu lustes kopā ar Lēdurgas folkloras kopu “Putni”, sarunas ar zāļu sievu Zeltīti Kavieri, vainagu pīšanas darbnīca ar meistarīgo pinēju Margitu Porieti un līgošana kopā ar Brīvdabas muzeja saimi. Savukārt muzeja lauku ekspozīcijā Rucavā Papes“Vītolniekos” plaša autentiska Jāņu ielīgošana kopā ar Rucavas sievām būs 22. jūnijā no plkst.17.00 līdz saullēktam 04.30.
18. jūnijā Brīvdabas muzejā plkst. 12.00 uz Jāņu lustēm aicinās Lēdurgas folkloras kopa “Putni”, būs līgošana, sadziedāšanās, sadancošanās. Plkst.13.00 no zāļu sievas Zeltītes Kavieres būs iespēja uzzināt par ārstniecības augiem saulgriežu laikā, bet vainagu pinēja Margarita Poriete ierādīs dažādus ziedu un ozollapu vainagu pīšanas veidus. No plkst. 14.00 stāsti par Jāņu paražām, ticējumiem un sadziedāšanās kopā ar Brīvdabas muzeja saimi.
Biļetes arī internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/129788
22. jūnijā muzeja lauku ekspozīcijā Rucavā Papes “Vītolniekos” no plkst. 17.00 būs plaša Jāņu ielīgošana ar Rucavas sievām. Pasākums sāksies ar zāļu lasīšanu, vainagu pīšanu un svinību vietas pušķošanu. Plkst. 19.00 notiks “Vītolnieku” mazā ceļveža prezentācija. Tai sekos Jāņu tēva un Jāņu mātes apdziedāšana, cienāšana ar sieru un alu. Plkst. 21.00 visi tiks aicināti doties uz jūras krastu, lai gatavotos saulrietam un ar dziesmām pavadītu sauli. Tad lāpu gājiens atpakaļ uz “Vītolnieku” sētu. Plkst. 23.00 ugunskurs un zaļumballe “Vītolnieku” sētā.No plkst. 04.00 saules sagaidīšana un sveikšana. Piedalās: Rucavas Etnografiskais ansamblis, folkloras kopa “Vēlava”, Krotes folkloras kopa, kapela “Paurupīte”, Rucavas pamatskolas folkloras kopa “Ķocītis”, Rucavas muzikanti. Organizē un atbalsta:Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, VKKF, Rucavas tradīciju klubs, Rucavas kultūrtelpas attīstības biedrība, Rucavas kultūras nams.
Vasaras saulgriežos Saule ir pakāpusies visaugstāk debesu kalnā un dāsni dāvā zemei gaismu un siltumu, un zeme atbild, krāšņi saziedot. “Visa zemes zāle zied” - tā tautasdziesmā raksturota Zāļu diena, un cilvēki smeļ dabas doto svētību, lasot Jāņu zāles, rotājoties paši un pušķojot sētas. Ikviena dzīva radība un pat nedzīva lieta tiek pie savas rotas - kam ziedu vainags, kam zāļu pušķis, kam meija. Ienesot Jāņu zāles sētā, cilvēka radītajai pasaulei tiek piesaistīts dabas dzīvības spēks. Vasaras saulgriežos, saskaņojoties ar dabas ritiem, cilvēka pasaule tiek jaunradīta.
Katrai zālei ir savs spēks, sava varēšana un, gudri izmantota, tā nes cilvēkam labumu. Saulgriežos sievas un meitas rotājas ar pļavu ziedu vainagiem, bet vīriem un puišiem pin ozollapu kroņus. Tādējādi sievietēm tiek skaistums, vīriem spēks un visiem veselība. Saimes vīrieši pārved sētā meiju vezumu, un katra ēka tiek pušķota ar bērzu, pīlādžu, kļavu un ozolu meijām. Arī goda vārti, pa kuriem sētā iebrauc Dieva dēls - Jānis un sanāk Jāņa bērni, tiek celti no meijām. Jāņu zāles jālasa klēpjiem - tās liek gultās, met laidarā un dārzā, dāvina saimniekiem - Jāņu mātei un Jāņu tēvam, pat istabas grīdu un ganu ceļu - olnīcu - nokaisa zālītēm un ziediņiem, jo auglība un svētība vajadzīga it visur. Malu malas tiek apspraudītas ar ozolu, bērzu, liepu un pīlādžu zariem. Vainagi tiek visam ganāmpulkam, bišu stropiem, dzirnakmenim maltuvē, ūdens spainim pie akas un pat piena ķipim.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnesno visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.
