Gaišs sveiciens svētkos!

Šogad saulgriežos mēs izvēlējāmies runāt par gaismu un mājām. Mūsu muzeja ciklā “Toreiz un tagad” aicinām iztēloties dzīvi zemnieku sētā laikā, kad bija pieejams tikai skalu apgaismojums. Stāstām - no kā un kā gatavoja pirmās sveces, un arī par lielo greznību zemnieka sētā 19. gs. beigās 20. gs. sākumā– petrolejas lampu. Katrs no mums zina tautasdziesmu: “Dedzu skalu, dedzu sveci, Tumša mana istabiņa, Ienāk mana māmuliņa, Tūdaļ gaiša istabiņa.” Te ir runa par personības iekšējo gaismu, kas mūsu folklorā staro ne tikai no māmiņas, bet arī krietnas tautumeitas un bārenītes, šo gaismu dāvā Laima, nes Dieviņš un Dieva dēli. Bet mēs reti iedomājamies par sadzīvisko apgaismojumu - gaismu vispraktiskākajā nozīmē, jo no mūsdienu cilvēka redzesloka patiesi ir grūti iztēloties, ka ne tikai mūsu senči, bet cilvēce vispār līdz 20. gadsimta sākumam dzīvoja bez elektrības. Un cik ļoti lielā mērā viņu dzīves un darba ritms bija pakārtots gaismas un tumsas proporcijai diennakts laikā.

Video var noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=xWrKFPzmm2E

Savukārt mūsu svētku apsveikumā vēlam laimi un saticibā katrā mājā un katrā ģimenē.  https://www.youtube.com/watch?v=WYTIUF_L4SI