Ceļā uz Sēlijas sētu
Ceļā uz Sēlijas sētu
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā
Muzeja kartē Latvija bez Sēlijas
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir maza Latvija Juglas ezera krastā, kurā ir Kurzemes zemnieka sēta un Kurzemes zvejnieku ciems, Vidzemes zemnieka sēta, Vidzemes zvejnieka sēta, Vidzemes amatnieka sēta, majestātiskā Zemgales zemnieka sēta un plašs Latgales ciems, bet aizvien dažādu laika gaitā radušos iemeslu dēļ muzejā nav Sēlijas sētas. Kaut par Sēlijas jeb Augšzemes sētu ir domāts praktiski jau kopš muzeja dibināšanas.
- 1927. gadā arhitektūras fakultātes muzeja idejas autora un ierīkotāja Paula Kundziņa students Osvalds Tīlmanis savā diplomdarbā izstrādātajā Muzeja projektā jau paredzēja ekspozīciju veidot no ģeogrāfiski – etnogrāfiskiem novadiem, tai skaitā Augšzemi. Turpmākā Muzeja attīstības procesā tiek izstrādāts perspektīvais plānojums.
- Latvijas PSR Kultūras ministrijas kolēģijas 1963. gada 22. jūlija lēmums “Par Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja teritorijas perspektīvā plānojuma/ģenerālplāna/ programmu” paredzēja Feodālisma un kapitālisma laikmeta nodalījuma Zemgales zonā izvietot Augšzemes zemnieka sētu, kas sastāvētu no dzīvojamās mājas, kūts un klēts. Zemgales zona un attiecīgi arī Augšzemes zemnieka provizoriskā sētas atrašanās vieta sakrīt ar šobrīd paredzēto izvietojumu.
- Latvijas PSR Kultūras ministrijas Muzeja plānā 12. piecgadei (1986.-1990.) minēts 2000. gads kā termiņš Augšzemes sētas iekārtošanai un laiks no 1986. līdz 1990. gadam kā izpildes termiņš materiālu komplektēšanai Augšzemes sētas ekspozīcijai (BDM MZM 1013).
- Arī 2009. gadā M. Kuplā un I. Rubauskas izstrādātajā Muzeja perspektīvās attīstības priekšlikumā konspektīvi izteikta muzeja darbība: “Muzeja darbība visa pastāvēšanas laikā ir vērsta uz muzeja attīstību, ekspozīcijas paplašināšanu un pilnveidošanu”. Muzeja perspektīvās attīstības priekšlikuma 6.2. punktā uzskaitītas “Uz muzeju pārvestās uzstādīšanai paredzētās ēkas”, tai skaitā Augšzemes zemnieka sēta. Tās sastāvā, papildus jau pārvestajām un iepriekš minētajām ēkām minēts: “Kūts un pirts rasējumi izmantojot uzmērījuma materiālus. Saimniecības ēka – kūts celtniecībā lietojot vietējos raksturīgos būvmateriālus (laukakmeņi, plienakmeņi un dolomīts)” (BDM MZM 1728). Par šī brīža Sēlijas sētas plānojuma priekšlikuma pamatu ņemts šim dokumentam pievienotais Sēlijas sētas situācijas plāns, kā arī vairāki tā izstrādes procesā tapuši varianti, kuri pielāgoti esošai situācijai un reljefam.
Zinātniskās ekspedīcijas un projekta plānošanas gaita
Kopš 2022. gada muzejs īsteno Sēlijas sētas pētniecības, projektēšanas un izbūves projektu, kas paredz 6 vēsturisko ēku atjaunošanu un uzbūvi. 2022. gadā tika īstenotas divas Muzeja finansētas etnogrāfu zinātniskās ekspedīcijas uz bijušo Zalves, Mazzalves pagastu teritoriju, kā arī izveidojamo Zalves poligona teritoriju.
2023. gadā notikušas 5 ekspedīcijas - viena Muzeja finansēta etnogrāfu zinātniskā ekspedīcija uz bijušiem Šederes, Eglaines pagastiem un četras Sēlijas Kultūras programmas 2023 ietvaros finansētas etnogrāfu zinātniskās ekspedīcijas uz teritoriju no Ilūkstes līdz Jēkabpilij. Krājuma nodaļas specialisti 2023.gadā bijuši ekspedīcijā Demenes pagastā, bet 2024.gadā Medumu un Kalkūnes pagastos.
2024. gadā Etnogrāfijas departamenta vēsturnieki projekta “Sēlijas katoļu liturģisko tekstiliju zinātniska izpēte” ietvaros realizēja divas Sēlijas ekspedīcijas uz Jēkabpils un Augšdaugavas novadiem, lai vāktu materiālus par rokdarbiem liturģiskajās tekstilijās un kultūras vēsturi Sēlijā. Ekspedīcijas laikā tika vākti materiāli Jēkabpils, Viesītes, Subates Aknīstes, Neretas, Jaunjelgavas, Rubeņu, Dvietes un Dunavas katoļu dievnamos.
2025. gadā muzeja kolēģi atkal devās ekspedīcijā uz Neretu, lai fiksētu izmaiņas vēsturiskajā ainavā un aktuālo situāciju etnogrāfiskā mantojuma saglabātības jomā. Ekspedīcijas laikā galvenā uzmanība tika vērsta uz 1952.gadā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pētnieku apzinātajām un dokumentētajām mājvietām Neretas un Pilskalnes pagastos – “Rasas”, “Salas”, “Mazbīskapi” (“Mazpīskupi”), “Mazkapūnes”, “Somāni”. Intervēti esošo māju iedzīvotāji, fiksētas liecības par ēku būvvēsturi, lietojumu.
Kopā īstenotas divpadsmit etnogrāfu zinātniskās ekspedīcijas, apsekotas vairāk nekā 300 sētas un tautas celtniecības objekti, veikta foto fiksācija vairāk nekā 9300 fotogrāfiju apjomā un krājumā iegūti 23 priekšmeti. Lielākā daļa ekspedīciju ir realizētas par Latviešu vēsturisko zemju attīstības programmas projekta konkursā “Sēlijas kultūras programma” piešķirtajiem līdzekļiem.
Sēlijas sētas būvniecības plāns
Darbi tiek finansēti no Kultūras ministrijas tiešās pārvaldes iestādes “Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs” budžeta. Atbilstoši Kultūras ministrijas apstiprinātai Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbības stratēģijai 2023.-2027. gadam, atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju ģeogrāfiskajam dalījumam un Latviešu vēsturisko zemju likumam (pieņemts 2021. gadā) šobrīd notiek plānotā Brīvdabas muzeja ekspozīcijas papildināšana, kurā līdzās Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales novadu sētām tiek plānota Sēlijas sētas pirmo 3 eksponātēku izbūve. Darbu izpildes laiks no 2025. - 2028. gadam.
2024. gadā tika veikta muzeja teritorijas uzmērījums, topogrāfiskā plāna izstrāde un saskaņošana. Jaunizveidojamās ekspozīcijas “Sēlijas sētas” - 3 eksponātēku ēku izvietojums Brīvdabas muzeja teritorijā noteikts atbilstoši Brīvdabas muzeja 1964. gada ģenerālplāna vadlīnijām, 1990. gada attīstības plāna precizētajam novietnes plānam un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Zinātniskās padomes sēdes lēmumam (Protokols Nr.2023/3). Ēku novietošana plānota netālu esošajiem, taču savstarpēji nesaistītiem Sēlijas objektiem – 16.gs. celtā Bornes baznīca (BDM 8033, Brīvdabas muzejā no 1937.gadā), 1907. gadā uzstādītais Bebrenes krucifikss (BDM 20447, Brīvdabas muzejā no 1984. gadā) un 19.gs. otrā pusē celtā Kaldabruņas smēde (BDM 8065, Brīvdabas muzejā no 1970. gadā).
Pateicoties Valsts budžeta programmas 21.00.00 “Kultūras mantojums” atbalstam, 2025. – 2026. gadā muzejs ir uzsācis projekta pirmā posmā “Ķiermeļu” rijas saglabāšana un atjaunošana – restaurācijas daļa” īstenošanu. Projekts tiek īstenots izmantojot jaunākās restaurācijas metodes, dizaina un 3D modelēšanas tehnoloģijas.
2025./2026. gada ziemā paredzēta teritorijas sagatavošana Sēlijas sētas celtniecībai. Sētai plānotā vieta ir starp Bornes baznīcu un Kaldabruņas smēdi. Teritorijas izmērs 4290 m2.
Aktuālā dokumentācija:
Būvatļaujas numurs: N R . B I S - B V - 4 . 1 - 2 0 2 5 - 2 0 ( D A - 2 5 - 1 0 - a b v). Projekta nosaukums: LATVIJAS ETNOGRĀFISKĀ BRĪVDABAS MUZEJA SĒLIJAS SĒTA Pasūtītājs: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Projekta atļaujas un saskaņojumi: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts meža dienests, Rīgas domes attīstības departaments, Būvvalde
Projekta autors un autoruzraugs: SIA "ARHITEKTONISKĀS IZPĒTES GRUPA", būvkomersanta reģistrācijas Nr. 2326-R
Būvuzraugs: SIA “Akords U”, Reģ. Nr. 40003448591
Projekta īstenošanas laiks: 2025. – 2030. gads
Projekta īstenošanas posmi:
- Sēlijas sētas teritorija - koku ciršana (2025-2026), ciršanas atļauja N R . B I S - B V - 4 . 1 - 2 0 2 5 - 2 0 ( D A - 2 5 - 1 0 - a b v );
- Atļauja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde -14.10.2025.,Nr.2025/14.1-09/1200.
- Atļauja no Mežniecības - 21.10.2025. saņemts Valsts meža dienesta apliecinājums Nr.1767158 koku ciršanai.
- 10.2025. izsludināts iepirkums Nr. LEBM 2025/9 “KOKU IZCIRŠANAS UN ATMEŽOŠANAS PAKALPOJUMI LATVIJAS ETNOGRĀFISKĀ BRĪVDABAS MUZEJA VAJADZĪBĀM”
- Komisija 2025.gada 24.oktobrī līgumslēgšanas tiesības piešķir iepirkuma daļā Nr.1 „Atmežošanas darbi Sēlijas sētā, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja teritorijā Rīgā, Bonaventuras ielā 10” pretendentam „Ekozona” SIA.
- Nosūtīta muzeja vēstule VNĪ atļaut muzeja teritorijā augušos kokmateriālus izmantot Sēlijas sētas ēku trūkstošo koka būvdetaļu aizstāšanai krautnēs saglabāto celtņu renovācijā.
2. Kokmateriālu transportēšana, baļķu mizošana, nokraušana (2025-2026);
3. Sēlijas sētas būvlaukums - pievadceļu posma izbūve, celmu raušana, būvlaukuma sagatavošana, pievadceļu atjaunošana (2026-2027);
4. Pirmās ēkas būvniecība - Mazzalves "Ķiermeļu" rijas (BDM 8100) restaurācijas un atjaunošanas darbi, un kokmateriālu glabāšanai paredzētu divu (2) krautņu izbūve”, ID Nr. LEBM 2025/5 (2026-2027);
5. Mazzalves "Ķiermeļu" rija (BDM 8100) teritorijas sagatavošana, zemes darbi (2026)
6. Mazzalves "Ķiermeļu" rija (BDM 8100) pamatu mūrēšana (2026);
7. Mazzalves "Ķiermeļu" rija (BDM 8100) specializētie būvdarbi - iekšējie tīkli un sistēmas (2026-2027);
8. Mazzalves "Ķiermeļu" rija (BDM 8100) specializētie būvdarbi - ārējie tīkli un sistēmas (2026-2028).
Papildu informācija :
- Jānis Zemgus Jātnieks. Ķiermeļu rijas stāsts. http://brivdabasmuzejs.lv/muzejs/petnieciba/kiermelu-rijas-stasts/
- Sēlijai veltītās Muzeja gadskārtējās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. Jānis Zemgus Jātnieks. Aija Jansone. Gundega Skagale. http://brivdabasmuzejs.lv/muzejs/petnieciba/latvijas-etnografiska-brivdabas-muzeja-starptautiska-gadskarteja-konference-2025/
- Aija Jansone. http://brivdabasmuzejs.lv/muzejs/petnieciba/projekts-selijas-katolu-liturgisko-tekstiliju-zinatniska-izpete/
- Oskars Redbergs. Sēlijas sētas projekts. http://brivdabasmuzejs.lv/muzejs/petnieciba/selijas-setas-projekts/