4. februārī starptautiska Gadskārtējā konference
Š.g. 4. februārī notiks Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja starptautiska Gadskārtējā konference, kas būs veltīta brīvdabas muzeju nozīmei kultūras mantojuma saglabāšanā Eiropā, pētījumiem un pieredzes apmaiņai muzeju ekspozīcijas paplašināšanā.
16. gs. 1. pusē celtā Bornes luterāņu baznīca no Sēlijas uz muzeju atvesta 1937. gadā
Konferences 1. sesijā pieredzē par muzeju ekspozīcijas paplašināšanu dalīsies ārzemju viesi - Starptautiskās brīvdabas muzeju asociācijas prezidents, Ungārijas brīvdabas muzeja direktora vietnieks Žolts Šāri (Zsolt Sári) stāstīs par jauna ēku kompleksa iedzīvināšanu Ungārijas Brīvdabas muzeja pastāvīgā ekspozīcijā, Somijas Seurasāri brīvdabas muzeja pakalpojumu vadītājs Mikko Teresvirta (Mikko Teräsvirta) referāta tēma būs “Vasaras māja un Seurasāri. Debesīs radīta saderība”, savukārt Igaunijas brīvdabas muzeja Integrācijas un sociālo programmu vadītāja Einike Sovēli (Einike Sooväli), balstoties uz Setu saimniecības piemēru, stāstīs par sadarbību ar kopienām ekspozīciju radīšanā.
Tā kā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja viena no prioritātēm ir muzeja Rīgas ekspozīcijas paplašināšana ar Sēlijas sētu, tad nākamie trīs referāti veltīti Sēlijas etnogrāfijai. Muzeja arhitekts Jānis Zemgus Jātnieks aplūkos Sēlijas tautas celtniecības piemērus, Etnogrāfijas departamenta vadītāja Aija Jansone dalīsies pieredzē par Sēlijas katoļu dievnamos apskatītajām tekstilijām, savukārt Krājuma glabātāja Gundega Skagale ziņos par aizvadītās vasaras zinātnisko ekspedīciju Sēlijā un raksturos Brīvdabas muzeja krājumā esošos Sēlijas amatniecības paraugus.
2. sesijā Valkas novadpētniecības muzeja direktors Reinis Kulbergs uzstāsies ar referātu “Pauls Kundziņš. Ceļš. Mazā un lielā Vidzeme”. Arī turpinājumā trīs referāti būs veltīti Vidzemei, jo Vecpiebalgā atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija in situ “Vēveri”. Muzeja etnogrāfs Edgars Žīgurs stāstīs par seno pumpenieka amatu un “Vēveros” rekonstruktēto koka pumpi. Muzeja vēsturnieki Una Bērente un Rūdolfs Brūzis dalīsies pieredzē par aizvadītajā vasarā “Vēveros” veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, stāstot par arheoloģiskajām metodēm 18.-20.gs. tautas celtniecības objektu izpētē. Historia.lv redaktora Valtera Grīviņa referāta tēma būs “Piebalgas vēsturiskie krogi”. Konferenci noslēgs muzeja galvenais Krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais ar stāstu “Simtgadnieka rūpes”.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem savas nozares muzejiem Eiropā. Tas veidots ar mērķi nākamajām paaudzēm saglabāt liecības par zemnieku dzīves veidu - celtnēm, to iedzīvi, kā arī ēku izvietojumu zemnieku vai zvejnieku sētā no 17.gs. līdz 20.gs. vidum dažādos Latvijas novados.
Šobrīd no Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm - Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Sēlijas - muzeja 87 hektāru platībā ir izvietoti 114 muzeja objekti - latviešu zemnieku sētas, zvejnieku sētas, amatnieku mājas-darbnīcas, kalves, podnieku un darvas ceplis, vējdzirnavas, vairākas baznīcas, brāļu draudzes jeb hernhūtiešu saiešanas nams, krogs, dzīvojamā rija, kurā pirms vairākiem gadsimtiem bijusi skola zemnieku bērniem u.c. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.
Muzejā notiek pētnieciskais darbs, tiek rīkotas izstādes un izdotas grāmatas. Ir daudzveidīgs izglītības programmu piedāvājums. Notiek amatu dienas un Latvijā lielākais amatniecības gadatirgus, kas ne tikai popularizē seno amatu mākslu, bet arī veicina šo prasmju pārmantošanu. Tiek godāti un svinēti gadskārtu un citi latviešu tradicionālie svētki, skaidrojot to jēgu un nozīmi.