02.02.2022. tradicionālā GADSKĀRTĒJĀ KONFERENCE
Š. g. 2. februārī, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dzimšanas dienā, no plkst. 10.00 līdz 15.30 Zoomplatformā notiks muzeja tradicionālā Gadskārtējā konference, kurā tiks stāstīts par aktualitātēm muzeja pētnieciskajā darbā. Konferencei varēs sekot arī muzeja Facebook kontā.
Pēc muzeja direktores Zandas Ķergalves ievadvārdiem par muzeja izstāžu zālē vēl apskatāmo zinātniski pētniecisko izstādi “Skroderdienas Bonaventuras muižā” informēs izstādes autore Etnogrāfijas departamenta vadītāja Dr.hist. Aija Jansone. Par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbu no 1940. līdz 1944. gadam stāstīs ilggadīgā muzeja vēsturniece Dr.hist. Irisa Priedīte. Par folkloras un literatūras tēlu īstermiņa vizualizāciju muzeja ekspozīcijā pieredzē dalīsies muzeja “Pavasara takas” un “Ziemas pasaku takas” idejas autore Inga Siliņa. Muzeja vēsturnieks Kārlis Fogelis stāstīs par LEMB žebērkļu kolekciju, bet arhitekta palīgs Jānis Zemgus Jātnieks informēs par plānoto Augšzemes sētu Brīvdabas muzejā, savukārt RTU docents Dr.arch. Ilmārs Dirveiks stātīs par Iecavas muižas klēts neparastajām transformācijām.
Konferences otrajā daļā pieredzē par viensētu arheoloģiju dalīsies muzeja vēsturniece Una Bērente, stāstot par Vecpiebalgas “Vēveriem”, un LU Vēstures institūta pētnieks Dr.hist. Rūdolfs Brūzis, kurš stāstīs par Zentenes pagasta “Bisenieku” piemēru. Krāšņu meistars Mārtiņš Varbūts iepazīstinās ar “Vecvēveru” dzīvojamās mājas apkures attīstības izvērtējumu. Pēc tam divas prezentācijas informēs ar LEBM darbu starptautiskajos projektos -Kristīne Kūla iepazīstinās ar Nordplus projektu par vēsturisko augu sēklu lološanas pieredzi muzejos, bet Niklāvs Olševskis par ES projekta “CollectionsCare” ietvaros izstrādātās sensoru sistēmas priekšrocībām. Konferences noslēgumā muzeja galvenais krājuma glabātājs Dr.hist. Mārtiņš Kuplaispastāstīs par 2021. gadā muzejā veiktajiem restaurācijas darbiem.
Konferences dalībnieki tiks informēti arī par muzeja jaunāko izdevumu “Vecpiebalgas Vēveru” ceļvedi, kas iznāca 2021. gada pašā nogalē. Tas ir vēsturnieka un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja etnogrāfa Edgara Žīgura pētījums par Vecpiebalgas Vēveriem. Kalna Vēveri, Lielvēveri, Lejas Vēveri, Streinvēveri, Jaunvēveri, Vecvēveri, Mazvēveri, Virolvēveri – visi kopā Vēveri – zemnieku sētu grupa tā sauktajā Vēveru kalnā. Vēveros cilvēki savas mājas cēluši un zemi kopuši vismaz kopš 16. gs. vidus, visticamāk, vēl krietni senāk. Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Vēveri ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija, 1988. gadā Vēveriem piešķirts republikas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Ceļvedis izdots ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.