Latvijas Etnogrāfiskās brīvdabas muzeja Ostas noliktavas restaurācija kopsavilkums

Projekta nosaukums: „Latvijas Etnogrāfiskās brīvdabas muzeja Ostas noliktavas restaurācija”

Projekta Nr.: EEZLV04/INP/2013/4

Ieviešanas laiks: 01.01.2014.-31.03.2017.

Projekta īstenotājs: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Projekta mērķis: Projekta mērķis ir saglabāt vienu no senākajām Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja eksponātēkām un nodrošināt tās pieejamību sabiedrībai.   Projekta aktivitātes ir: Liepājas ostas noliktavas ēkas restaurācija un konservācija, tās piemērošana eksponēšanas vajadzībām, profesionālās pieredzes apmaiņas konference (tai skaitā Norvēģijas un kaimiņvalstu ekspertu), projekta vadība un publicitāte. Projekta rezultātā pēc restaurācijas ne mazāk kā 105 000 apmeklētājiem gadā ir nodrošināta pieejamība vienam kultūras mantojuma objektam, kas līdz šim netika eksponēts. Objektam piegulošajā teritorijā vismaz 150 m2 platībā ir uzlaboti eksponēšanas apstākļi. Ēkas pirmajā stāvā ir izveidota apmeklētājiem pieejama atklātā krātuve. Ir noorganizēta viena arhitektūras mantojuma saglabāšanai veltīta profesionālās pieredzes apmaiņas konference.

Projekta pamatojums: Liepājas ostmalas noliktava (dēvēta arī par Bezdelīgas noliktavu) celta 1697. gadā Liepājas vecās ostas kanāla malā. Muzejā tā uzstādīta 1940. gadā. Ēka ir unikāla Eiropas kultūras un ekonomisko sakaru lieciniece Latvijas teritorijā un iederas muzeja brīvdabas ekspozīcijā, jo celtnes sienu konstrukcijās, ailu un sīkdetaļu veidojumos saskatāmi daudzi Kurzemes tautas celtniecībā lietoti koka apstrādāšanas paņēmieni. Vienlaikus ēka ir autentiska un raksturīga tā noliktavu tipa pārstāve, ko pilsētu tirgotāji 17. gs. cēla Rīgā, Liepājā un citās Baltijas jūras ostas pilsētās.

Liepājas ostmalas noliktavas ēka ir viena no senākajām Brīvdabas muzejā eksponētajām ēkām. Šobrīd ēka ir samērā sliktā stāvoklī, turklāt tās iekštelpas nav pieejamas apmeklētājiem. Ēkā trīs stāvos kopā apm. 500m² platībā nepiemērotos apstākļos glabājas koka etnogrāfisko priekšmetu kolekcijas lielizmēra objekti (arī apjomīgākā visu novadu pūra lāžu kolekcija Latvijā, ap 100 vienību), kuri nav konservēti un kurus apmeklētāji nevar aplūkot.

Pēc projekta īstenošanas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ekspozīcijā ir restaurēta unikāla celtne, ir uzlaboti eksponātēkas saglabāšanas un eksponēšanas apstākļi muzeja vidē, kā arī tā pirmo reizi būs pieejama apmeklētājiem arī no iekšpuses projekta ietvaros izveidotās atklātā krājuma ekspozīcijas apskatei. Iecerēts, ka pirmo stāvu apmeklētāji varēs aplūkot patstāvīgi, bet otro un trešo - muzeja darbinieka pavadībā.

Projekta ietvaros uz Ostas noliktavas restaurācijas procesa bāzes muzejs tika iecerējis sarīkot arī starptautisku pieredzes apmaiņas konferenci Latvijas un kaimiņvalstu kolēģiem un citiem interesentiem, par lektoriem uzaicinot koka arhitektūras mantojuma (tautas celtniecības) saglabāšanas speciālistus no Norvēģijas, kur šajā jomā ir uzkrāta ievērojama profesionālā pieredze. Tādējādi izveidota un stiprināta divpusējā sadarbība ar Norvēģijas kultūras mantojuma institūcijām un profesionāļiem.

Konference ar nosaukumu „Koka arhitektūras mantojuma saglabāšana” norisinājās Brīvdabas muzejā 2016.gada 1. un 2.septembrī. Tās laikā lektori no Latvijas, Norvēģijas un Igaunijas dalījās gan ar pieredzi darba metodēs, gan norādīja uz problēmām koka ēku restaurācijā.  Dalībniekiem apmeklējot Liepājas ostas noliktavu, atzinīgi tika novērtēta restaurācijas gaita un jau paveiktais.

Projekta īstenošana deva iespēju Latvijas speciālistiem gūt pieredzi specifiskas 17. gs. ēkas saglabāšanā. Turklāt tika sakopts kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts teritorijā, kas atrodas valsts aizsardzībā, kā arī tiks nodrošināti labāki saglabāšanas un eksponēšanas apstākļi nacionāli nozīmīgiem muzeja kolekcijas priekšmetiem. Vienlaikus tika izveidots jauns pakalpojums muzeja apmeklētājiem no Latvijas un ārvalstīm.

Projekta rezultātā ir saglabāta koka mantojuma oriģinālsubstance un autentiskums.

Brīvdabas muzejs pieejamajās vēsturiskajās laika robežās veidots kā latviešu zemnieku dzīvesveida atainotājs. Tomēr dzīvei sētā vai ciemā bija saikne ar pārējo pasauli – regulāru baznīcas apmeklējumu, obligāto ceļu uz dzirnavām un pilsētām ar muižas vai pašu ražojumiem, kas no Rīgas, Ventspils vai Liepājas ostām turpināja ceļu tālāk. Tādēļ, pēc baznīcu un ceļa krogus uzstādīšanas, Izglītības ministrijas Pieminekļu valdei (turpmāk – Pieminekļu valde) neradās saturiskas pretrunas par Liepājas ostas noliktavas pārvietošanu uz Brīvdabas muzeju un novietošanu Juglas ezera krastā.

Ēka nozīmīga ar savdabīgo būvtehniku, kas atšķiras no citviet Latvijā izplatītā guļbūves veida ar baļķu savienojumu pakšos. Noliktavas sienas veidotas Rietumeiropā izplatītā pildrežģa būvveida ietekmē, pielāgojot to vietējiem apstākļiem un iespējām. 20,20 x 11,05 m perimetru veido četrpusīgi aptēsta ozolkoka pamatnīca, uz kuras ēkas stūros, durvju ailu un guļbaļķu pagarinājumiem nepieciešamajās vietās, balstās ozolkoka statņi ar gropēm. Tajos ielaisti no visām pusēm aptēsto priedes vai egles guļkoku gali. Ēkas ilgo mūžu nodrošināja mūrētie (ratu augstumā) laukakmeņu pamati un stāvais, ar t.s. holandiešu dakstiņiem segtais jumts. Tomēr celtnes veidols gadsimtu gaitā mainījies. 18. gadsimtā daļēji pārveidota jumta forma un izbūvēts mezonīns, bet 19. gadsimtā uz ostas pusi izveidotas piebūves.

1940.gadā, uzstādot seno celtni Brīvdabas muzejā, arī piebūves liktas uz mūrētiem pamatiem, bet gala zelmiņi izveidoti pildrežģī ar apmestu ķieģeļu aizpildījumu.

Gadu desmitiem mitrums bija bojājis spāres, sūcies uz sijām un spārturiem, līdz pārvērties redzamos bojājumos. 2006. gadā piebūvju konstrukciju stāvoklis bija kļuvis kritisks: ezera pusē atdalījušies pamatu akmeņi, daļēji satrūdējuši sliekšņi un statņu apakšējās daļas un ieliekušās vairākas sijas. 

2009.gadā piebūves atjaunoja – daļēji pārmūrēja pamatus, nomainīja uz tiem guļošās pamatnīcas, daļēji nomainīja vai atvietoja bojāto siju un spāru daļas. Iespaidīgais pamatu laukakmeņu mūrējums (iespējams, rakstā un materiālā nedaudz atšķirīgs no oriģināla), bija kalpojis nevainojami, tomēr 2014.gadā tika veikta tā šuvju atjaunošana un nostiprināšana.  Sāls un siļķes gadsimtiem bija būtiskas importpreces un pierādījums tam – sāls kristālu veidā izdalījās uz ēkas iekšsienām, deformējot koksnes virskārtas struktūru – padarot  to plūksnainu. Atsāļošanai tika pielietota samērā vienkāršā, bet darbietilpīgā slapjo plāksteru metode – sāls no virsmas pārvietojas uz vidi ar mazāku tā koncentrāciju. Ar plāksteriem tika vairākkārt noklātas visas iekšsienas un sāls iedarbības pēdas uz sienu plaknēm (pagaidām!) ievērojami samazināta.

 Saņemot finansiālo atbalstu no EEZ finanšu  instrumenta programmas  „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”, varēja detalizēti izvērtēt ēkas tehnisko stāvokli un izstrādāt rekonstrukcijas projektu, kas nodrošina tās izmantošanu kā krātuvi, kuras pirmais stāvs ir pieejams visiem interesentiem. Arhitektes Kristīnes Veinbergas pamatnostādne – minimāla bojāto konstruktīvo elementu vai to daļu nomaiņa, pielīdzinot tās esošajai substancei. „Ēka ir sena un tādai tai ir jāizskatās, ar nodilumiem, skrambām un labojumiem, …cik vien iespējams saglabāt oriģinālu arī, ja tas nav ideālā tehniskā stāvoklī…” atbilda muzeja eksponātēkas saglabāšanas un izmantošanas prasībām.

Restaurācijas gaitā virs vairākviet protezētajām spārēm izveidots blīvs, būvēšanas laikmetam atbilstošs dēļu klājums, virs kura uz latu režģa likti no dažādām Kurzemes 18.-19. gs. ēkām iegūtie, laika pārbaudi izturējušie kārniņi. Noliktavas šķērssienās laboti, nomainīti vai pat ievietoti trūkstošie protezējumi, nomainītas visas pirmā stāva grīdu sijas, bet atbildīgākais darbs bija ozolkoka pamatnīcas  protezēšana - paceļot ēku un nomainot bojātos posmus. Restaurētas un atjaunotas arī dzelzs savilces, ar kurām daudzviet pastiprinātas statņu-guļkoku sienas. Vertikālās nodrošina ārsienu vainagus pret izļodzīšanos, bet kalumi ēkas iekšpusē ir papildus saistījums statņiem un guļkokiem.  Galvenās fasādes durvju vērtnēs protezēti vairāki virskārtas dēlīši un atjaunots trūkstošais naglojums ar jaunām kopijām, bet izcili greznie kalumi daļēji attīrīti no dažādas krāsas un izcelsmes darvas slāņiem un to virsma nostiprināta, pārklājot ar vairākām bezkrāsas darvas kārtām. Ar melni pigmentētu priežu koka darvu apstrādātas visas senās noliktavas ārējās koka daļas. Ēkā projekta laikā ir ierīkota jauna elektroinstalācija un uzstādītas jaunas apgaismes ierīces,  ievietotas signalizācijas sistēmas. Ap celtni atjaunots apaļo akmeņu bruģējums, gar galveno fasādi izveidots gājēju celiņš, bet ezera pusē uzbrauktuve.

Projekta aktivitātes un rezultāti:

Projekta ietvaros tika īstenotas šādas aktivitātes:

1. Liepājas ostas noliktavas ēkas restaurācija un konservācija,
2. Liepājas ostas noliktavas ēkas piemērošana eksponēšanas vajadzībām,
3. Profesionālās pieredzes apmaiņas konference, tai skaitā Norvēģijas un kaimiņvalstu ekspertu profesionālās pieredzes apmaiņas konference,
4. Projekta vadība,
5. Publicitāte.

Īstenojot projektā paredzētās aktivitātes, tika sasniegti šādi rezultāti:

1. Atjaunots, saglabāts un sabiedrībai atvērts koka kultūras mantojuma objekts,
2. nodrošināta partnerība un pieredzes apmaiņa ar Norvēģijas ekspertiem, nodrošināta kultūras jomas darbinieku mobilitāte.

Restaurētā, 538 kvadrātmetru plašā noliktava arī turpmāk tiks izmantota kā muzeja priekšmetu krātuve. Senās celtnes otrajā un trešajā stāvā, tāpat kā pirms restaurācijas, tiks izvietoti koka priekšmeti, kas saistīti ar amatniecības, zvejniecības un lauksaimniecības vēsturi. Ēkas pirmais stāvs sezonas laikā ir pieejams visiem apmeklētājiem. Gaitenī ir izvietoti restaurētie kuģu, zvejas laivu un tīklu enkuri, bet noliktavu telpās, uz īpaši ierīkotiem plauktiem ir uzglabātas vairāk par simtu muzeja zemnieku mājās un klētīs neizstādītās lādes un skapji. Tikai daļu no šiem priekšmetiem nav skāris laika zobs, bet vairums gaida uz atjaunotājiem.

Liepājas ostas noliktavas ēka tika svinīgi atklāta 2017.gada 24.martā.

No 2017.gada 1.maija apmeklētāji ar Liepājas ostas noliktavu un tajā izvietoto lāžu un skapju atvērto krājuma glabātuvi var iepazīties katru dienu no 10:00 līdz 17:00

Notikumi, termiņi un attīstības projekta statuss:

Projekta sākuma datums: 01.01.2014.

Projekta ilgums: 39 mēneši.

• gada I ceturksnis – izstrādāta restaurācijas programma,
• gada I ceturksnis – 2017.gada I ceturksnis – pūra lāžu restaurācija un konservācija
• 2014 gada II, III ceturksnis – izstrādāta dokumentācija iepirkuma veikšanai, restaurācijas iepirkuma veikšana,
• gada 19.septembris - Norvēģijas Hordalandas muzeju centra (http://www.muho.no) darbinieku vizīte. Vizītes laikā Norvēģijas muzeju eksperti tika iepazīstināti gan ar Brīvdabas muzeja darbību, gan arī ar projektu,
• 2014 gada 28.oktobris – uzsākti restaurācijas darbi,
• gada 28.novembris - apturēti restaurācijas darbi, apturēts restaurācijas līgums,
• gada I ceturksnis- 2016.gada I ceturksnis – dokumentu, tehniskā projekta izstrāde atbilstoši būvniecību reglamentējošo normu prasībām būvatļaujas saņemšanai,
• gada II ceturksnis – iepirkuma izsludināšana un veikšana restaurācijas darbiem,
• gada II – IV ceturksnis - Ostas noliktavas ēkas restaurācija un būvuzraudzība,
• gada 1.,2.septembris - starptautiska konference „Koka arhitektūras mantojuma saglabāšana”,
• gada 25 .novembris -  Ostas noliktavas ēka nodota ekspluatācijā,
• gada I ceturksnis – atklātās krājuma glabātuves un ekspozīcijas iekārtošana,
• gada marts - izdots buklets par Liepājas ostas noliktavu “Bezdelīga”,
• gada 24.marts - publicitātes pasākums Liepājas ostas noliktavu “Bezdelīga” svinīgā atvēršana, piedaloties Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijas Republikā Steinertam Ēgilam Hāgenam

Projekta platība:

Ēkas platība: 534,7 kvadrātmetri

Teritorijas labiekārtošanas darbi 150 kvadrātmetri

Pūralādes un enkuri

Notrītas, atputekļotas 141 pūralādes

Restaurēti 6 enkuri

Projekta kopējās izmaksas:

200 000 EUR. Projekts tika finansēts no EEZ finanšu instrumenta līdzekļiem – 85 %- 170 000 EUR un valsts budžeta – 15 % - 30 000 EUR. Ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Visas trīs valstis cieši sadarbojas ar ES atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumam.

Vairāk informācijas par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu pieejama interneta vietnē www.eeagrants.org