Etnogrāfiskā mantojuma apzināšanas ekspedīcija Kuldīgas novadā 2024 .gadā

Etnogrāfiskā mantojuma apzināšanas ekspedīcija Kuldīgas novadā

Ekspedīcijas norises laiks: 4. – 9. augusts, 2024.gads.

Ekspedīcijas dalībnieki: LEBM Krājuma nodaļas speciālisti – Krājuma nodaļas vadītāja Santa Dobele, Krājuma nodaļas krājuma glabātāji Gundega Skagale, Uģis Urtāns un krājuma darba speciāliste Elīna Guščika.

Kuldīgas novada teritorija Latvijas etnogrāfijā nozīmīga ar katoliskās suitu un protestantiskās kultūrtelpas līdzāspastāvēšanu, spilgti iezīmējot tautas celtniecības, saimniekošanas, sadzīves un svētku tradīciju daudzveidību. Kopš 20. gs. 30. gadiem tā bijusi arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (turpmāk – LEBM) uzmanības lokā. No tagadējā Kuldīgas novada uz LEBM pārvestas vairākas ēkas un vides objekti, muzeja krājumā glabājas vairāki simti šī reģiona priekšmetu. Īpaši izceļamas 20. gs. 70 un 80. gados veiktās ekspedīcijas uz suitu apdzīvotajiem Gudenieku un Alsungas pagastiem.

Kuldīgas novada etnogrāfiskā mantojuma apzināšanas ekspedīcijas mērķis – dokumentēt kultūrvides un etnogrāfisko vērtību saglabātības stāvokli Kuldīgas novada teritorijā, vienlaikus precizējot informāciju par LEBM krājumā jau esošajām vienībām, kā arī potenciāli to papildinot ar Kurzemes kultūrvēsturei nozīmīgiem objektiem.

Ekspedīcijas galvenie uzdevumi: 1) apzināt 20. gs. 30. – 80. gados LEBM ekspedīcijās apsekotās un dokumentētās Kuldīgas novada vietas, fiksēt to šī brīža stāvokli etnogrāfiskā mantojuma saglabātības jomā, iegūt papildu datus par tā izcelsmi, datējumu u.tml.; 2) dabā precīzi lokalizēt un fiksēt LEBM krājumā no tagadējā Kuldīgas novada pārvesto ēku un vides objektu sākotnējās atrašanās vietas; 3) intervēt vietējos iedzīvotājus  un fiksēt iespējami plašu informāciju par līdz šim nezināmām Kuldīgas novada etnogrāfiskām vērtībām.

Kuldīgas novada Alsungas un Gudenieku pagasti Latvijas etnogrāfijā ir nozīmīgi ar LEBM 20. gs. 70. un 80. gadu ekspedīcijām uz vairākām Raģeļu dzimtas mājām suitu kultūrtelpā – “Ezermaļiem”, “Skaidrājiem”, “Portekām” un “Kāpniekiem”. Ekspedīcijas laikā gan rakstiski, gan fotografējot un filmējot fiksētas dažādas sadzīves un svētku tradīcijas, mājas darbi, tradicionālā amatniecība, kā arī etnogrāfiskas nozīmes sētu plānojumi, celtnes un priekšmeti. Tostarp 20.gs. 80.gados “Portekās” dokumentēta t.s. atvaļinātā kareivja sēta, kad izdienējušiem cariskās armijas karavīriem 19. gs. no valsts zemes fonda piešķīra nelielas teritorijas purvainos un mežainos apvidos. Šajās ekspedīcijās muzeja krājumam kopumā nodotas 510 vienības, kas daļa izstādītas LEBM ekspozīcijā. Ekspedīcijas lielo nozīmi Latvijas etnogrāfijā apliecina 1991.gadā izdotā monogrāfija “Suitu pūrs” (sast. Ervīns Vēveris). 2024.gada ekspedīcijas laikā apzinājām un dokumentējām 40 gadu laikā notikušās kultūrainavas izmaiņas minētajās vietās.

No tagadējā Kuldīgas novada LEBM krājumā ir arī vairākas ēkas jeb eksponātēkas, kas uz muzeju pārvestas 20. gs. 30. – 50. gados. Šo ēku sākotnējās vietas lokalizējām dabā un precīzi fiksējām LKS-92 koordinātu sistēmā. Ekspedīcijas laikā precīzi fiksēta 1954. gadā muzejā uzstādītās no tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta pārvestās 19. gs. beigu trūcīgā zemnieka – atvaļinātā kareivja Basu “Ābolu” sētas vieta. Dabā precīzi lokalizēta no tagadējā Kuldīgas novada Rendas pagasta “Sluju” mājām 1936. gadā uz muzeju pārvestā 19. gs. otrās puses darvas cepļa vieta. Apsekota no tagadējā Kuldīgas novada Pelču pagasta “Dižlīķu“ mājām 1932. gadā pārvestā 1767. gadā celtā divtelpu tipa klēts sākotnējā atrašanās vieta.

Visi iegūtie materiāli būs pieejami LEBM zinātniskajā arhīvā tālākai izmantošanai Kurzemes kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē, ekspedīcijas rezultātus plānots publicēt un izmantot LEBM Kurzemes kultūrvēsturiskam matojumam veltītās ekspozīcijas pilnveidošanai.

Paldies par atsaucību, padomu un palīdzību ekspedīcijas veiksmīgā norisē LEBM bijušajam direktoram Jurim Indānam no Labraga, biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdētājai Dacei Martinovai no Alsungas.

Projekta realizācijai finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programma 2024” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma””.