Apmeklētājus svētkos gaida Vecpiebalgas "Vēveri"21.06.2022 — 24.06.202210:00 — 18:00

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija "Vēveri", kas atrodas gleznainajā Vecpiebalgā Saulgriežu dienās būs skaisti saposta un muzeja darba laikā gaidīs apmeklētājus, lai izvadātu pa "Vēveriem" un pastāstītu par to vēsturi.

Kalna Vēveri, Lielvēveri, Lejas Vēveri, Streinvēveri, Jaunvēveri, Vecvēveri, Mazvēveri, Virolvēveri – visi kopā Vēveri – zemnieku sētu grupa tā sauktajā Vēveru kalnā. Vēveros cilvēki savas mājas cēluši un zemi kopuši vismaz kopš 16. gs. vidus, visticamāk, vēl krietni senāk. Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Vēveri ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija, 1988. gadā Vēveriem piešķirts republikas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

Apdzīvotās vietas nosaukums cēlies no tās iedzīvotāju nodarbošanās – der Weber vācu valodā nozīmē audējs. Ja zemnieks 19.  gs. Vēveros un citur Piebalgā gribēja nodarboties tikai ar lauksaimniecību, tad tādam zemniekam bija vairāk raižu nekā maizes. Tāpēc galvenais peļņas avots Piebalgā bija amatniecība, Vēveros – aušana. Katrā Vēveru dzīvojamajā mājā bija stelles, parasti vairākas (2–4). Aust mācēja gandrīz visi, tomēr galvenie audēji, aušanas meistari jeb tā sauktie vēveri  bija tieši vīrieši. Viņi organizēja aušanas procesu, gudroja rakstus, laboja stelles, apmācīja mācekļus, kā arī realizēja sagatavoto produkciju  – audumus. Aušana notika ļoti intensīvi. Galvenokārt auda no Mārtiņiem līdz Jurģiem. Linus aušanai Vēveros audzēja un apstrādāja paši, bet 20. gs. sākumā linu diegus aizvien biežāk sāka iepirkt. Savukārt pašu izaudzētos linus pēc izkulstīšanas tālāk neapstrādāja, bet pārdeva uzpircējiem.

Pēdējoreiz atjaunināts:15.06.2022