"Smeķīgas sarunas par latviešu vēsturiskajām zemēm" Latgale21.03.202611:00 — 14:30

21. martā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sākas jauns nodarbību cikls "Smeķīgas sarunas par latviešu vēsturiskajām zemēm", kurā izcili savas nozares lektori - Dr. habil. philol. Janīnas Kursīte, saimniece Ilze Briede, Dr. hist. Mārtiņš Kuplais, iepazīstinās ar latviešu vēsturisko zemju - Latgales, Zemgales, Sēlijas, Kurzemes, Vidzemes un arī Latvijas teritorijā dzīvojošo lībiešu, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu.Pieteikšanās 21. marta nodarbībai par Latgali  ŠEIT:    Nodarbības cena - ieejas biļete muzejā.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs kopš dibināšanas brīža 1924. gadā ir veidots kā visus Latvijas kultūrvēsturiskos novadus reprezentējoša atmiņu institūcija, kas raksturo tradicionālo dzīves veidu Latvijā no 17. gs. beigām līdz 20. gs. vidum. Pakāpeniski Muzejā izveidoti un attīstīti Vidzemes, Kurzemes, Zemgales  un Latgales sektori,  kuru kodolu veido katra novada zemnieka sēta. Līdz ar 2021. gadā pieņemto “Latviešu vēsturisko zemju likumu” Muzejs ir uzsācis intensīvu darbu pie Sēlijas sētas izbūves. Vēl pirms likumā tika noteikta valsts atbildība  latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju identitātes un piederības izjūtas  veidošanā un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā,  Muzejs par savu misiju definēja nacionālās identitātes uzturēšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu, pētīšanu un popularizēšanu. Tādējādi Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vairāk kā gadsimtu rūpējas par  kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Muzejs ir labākā norises vieta galvaspilsētā pasākumiem, kas saistīti  ar latviešu vēsturisko zemju tradīciju izzināšanu, jo tieši Muzeja vidē - apskatot senās sētas, izprotot apstākļus, kas veidojuši katras vēsturiskās zemes savdabību, ir iespēja apzināties materiālās un garīgās pasaules vienotību.

Lai popularizētu latviešu vēsturisko zemju materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, 2026. gadā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs īsteno sešu nodarbību ciklu - ”Smeķīgas sarunas par latviešu vēsturiskajām zemēm”, kur katrai vēsturiskajai zemei un arī lībiešu kultūras mantojumam būtu veltīts atsevišķs izglītojošs pasākums. Lai nodarbību saturs iespējami pilnīgāk atklātu vēsturisko zemju savdabību, Muzejs  projekta īstenošanā vēlas sadarboties ar LU profesori, folkloras pētnieci Janīnu Kursīti un novadu folkloras kopām. Katra nodarbība ietvers:

1. Dr. habil. philol. Janīnas Kursītes priekšlasījumu par nozīmīgākajiem elementiem, kas veido vēsturiskās zemes patību.
2. Muzeja Priedes kroga saimnieces Ilzes Briedes riktētu kulinārā mantojuma meistardarbnīcu.
3. Muzeja vēsturnieku - Dr. hist. Mārtiņa Kuplā vai Miķeļa Dāvida Rikveiļa vadītu ekskursiju, kurā dalībnieki iepazīs vēsturisko zemju celtnes, sadzīves priekšmetus, darba rīkus, sasaistot garīgās un materiālās vērtības vienotā veselumā. Ekskursijas laikā tiks demonstrēti nodarbībai īpaši atlasīti krājuma priekšmeti, kas raksturo noteiktas vēsturiskas zemes savdabību, bet ikdienā nav apskatāmi Muzeja ekspozīcijā.
4. Katru nodarbību ar tradicionālās muzicēšanas paraugiem kuplinās folkloras kopa vai ansamblis no atbilstoša reģiona. Projektā piedalīties kopas: "Atzele" no Viļakas, "Tīrums" no Bārbeles, "Krāce" no Krustpils, "Ķocis" no Liepājas, "Josta" no Lielvārdes un "Laula" no Kolkas.