Muzejs atdzīvojas pasākumā "Viena diena mūsmājās"01.05.202610:00 — 16:00
Jau trešo gadu Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir jauna tradīcija, atklājot vasaras sezonu, muzeja sētas atdzīvosies pasākumā “Viena diena mūsmājās”. 1. maijā no plkst. 11.00-16.00 vairāk nekā divdesmit muzeja vietās rosīsies ļaudis, kas dziedās, muzicēs un darīs konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus. Tirgus placī būs plašs amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgus. Tas būs ceļojums laikā, iejūtoties 100-200 gadus senā pagātnē. Pasākums veidots sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.
“Tie būs aizraujoši svētki visai ģimenei, kuru laikā muzejs pārtaps par īstu mazo Latviju Juglas ezera krastā, kur vienuviet satiksies pagātne un tagadne – senās ēkas, bagātīgais folkloras mantojums un mūsdienu cilvēki. Šogad svētki būs īpaši vērienīgi, jo kopā ar muzeja ļaudīm, kas rādīs dažādas prasmes, kas savulaik nav bijušas svešas krietnam latviešu zemniekam, muzejā viesosies vairāk nekā 70 folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un tautas mūzikas grupas no visiem Latvijas novadiem, kas piecu stundu garumā pieskandinās visas muzeja sētas, strādās, stāstīs stāstus, izdzīvos tradīcijas, dalīsies ar līdzatvestajiem ciemakukuļiem un vienkārši svinēs pavasari” - stāsta pasākuma režisore Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izglītības un klientu apkalpošanas departamenta vadītāja Anda Skuja.
Kurzemnieki Kurzemes zvejnieku ciemā, protams, dižosies, kuls balto sviestu, mācīs lāpīt zeķes, izrādīs līdzatvestos senos amata rīkus un vārīs skābeņu zupu. Zemgalieši muzeja Zemgales sētā svinēs pavasari, stāstīs pieguļnieku stāstus un arī blēņas, izrādīs kadriļas. Vidzemnieki gan Vidzemes zemnieka sētā, gan Ārluikās sēs un stādīs, izzinās putnu dziesmas un mācīs vārīt īstas ziepes. Sēlijas rotāšanas dziesmas skanēs Bornes baznīcā, bet muzeja Latgales ciemā būs svētki svētkos - viss vienuviet: no ikdienas sievu darbiem, ganu gavilēm, lustīgiem dančiem un rotaļām līdz pat Maija dziedājumiem pie krucifiksa. Ūsiņa dienu varēs izdzīvot gan kurzemnieku, gan latgaliešu tradīcijās.
Arī muzeja darbinieki - restauratori, pētnieki, krājuma glabātāji, muzejpedagogi šajā dienā būs sastopami muzeja sētās: viņi stīpos koka traukus, labos zedeņu žogus, darvos laivas, kals naglas, taisīs māla podus, virpos koka priekšmetus, adīs cimdus, audīs celaines, cakos rokdarbus, darbinās skaidu plēšamo mašīnu un darīs daudzus citus lauku ikdienas darbus. Svētku apmeklētāji būs aicināti iesaistīties svētku norisēs, ikviens varēs izmēģināt roku senajos darbos, sajust koka, lina un darvas smaržu. Tiek veidota arī īpaša svētku programmas karte, lai ikviens apmeklētājs ērti varētu orientēties plašajā piedāvājumā.
Ģimenēm ar bērniem būs sagatavota īpaša uzdevumu lapa, kurā būs norādes par iespējām izzināt atsevišķus seno ēku apdares elementus. Būs darbnīcas, kur varēs darināt priedes mizas laiviņas, izmēģināt otēšanas mākslu, aust lupatu deķus, svērt, mērīt, iepazīt tītavas un citus etnogrāfiskos priekšmetus un piedalīties dažādās aktivitātēs. Zemgales sētas pļaviņā šajā dienā varēs apskatīt un pat apmīļot zemnieku sētas mājlopus.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā glabājas ēkas un sadzīves priekšmeti, kas atspoguļo lauku dzīves veidu no 17. gs.-20. gs. 30.gadiem, bet tieši pēdējā pus gadsimta laikā ir notikušas visstraujākās pārmaiņas lauku vides infrastruktūrā. Dekoratīva un kultūrvēsturiska nozīme vairs nav tikai dzirnavām, bet arī lopu kūtīm un klētīm zemnieku sētās. Uz lauku ceļiem nav sastopami zirgu pajūgi, pļavās siena gubiņas. Lielākajai daļai savulaik izmantoto darba rīku un sadzīves priekšmetu vairs nav atpazīstams pielietojums. Par vēsturi ir kļuvušas vairāku svētku svinības un sadzīves norises.
Svētku dalībnieki: FOLKLORAS KOPAS: LATGALE: Briežuciema, Rikavas, Salnavas etnogrāfiskie ansambļi, Bērzgales folkloras kopa, Galēnu “Vydsmuiža”, Izvaldas “Mozī latgalīši”, “Isnauda”, Līvānu “Ceiruleits”, Medņevas “Egle”, Saunas “Golūda” un “Naktineica”, Preiļu novada “Rūtoj”, Vectilžas “Saime”, Vīpes “Lākači”, VIDZEME: Amatas “Ore”, Ēveles “Rota” un kapela
“Rūvenas aure”, Jūrmalas “Mare”, Kokneses “Urgas”, Lielvārdes “Josta”, “Liepa”, Lēdurgas “Putni”, Madonas “Vērtumnieki”, Pļaviņu “Āre”, Ropažu “Oglīte”, Salacgrīvas “Cielava”; Saulkrastu “Dvīga”, Siguldas “Senleja”, KURZEME: Nīcas un Rucavas etnogrāfiskie ansambļi, Alsungas “Suitu dūdenieki”, Bunkas “Traistēni”, Gudenieku “Basu suiti”; Jūrkalnes “Maģie suiti”, Kazdangas “Zīle”, Liepājas “Vēlava”, “Pampāļi”, Popes “Pūnika”, Remtes “Virši”, “Sabiles ogas”, Saldus “Medainis “Talsi”, Ventspils “Laipa”, ZEMGALE: Ceraukstes “Laukam pāri”, Jelgavas “Dimzēns”, “Svitene”, Glūdas “Slavjanočki”; SĒLIJA: Jaunjelgavas “Lauce”, Krustpils “Krāce”, Mazzalves “Ķerbele”; RĪGA: “Budēļi”, “Karagod”, “Laiva”, “Līvlist”, Rīgas Danču klubs, “Savieši”, “Skandinieki”, “Spruksti”, Teikas muzikanti, “Vilcenes”, “Visi vēji”.
TAUTAS MŪZIKAS GRUPAS UN KAPELAS: Aizkraukles “Karikste”, Ambeļu “Speiga”, Brocēnu “Pēterpogas”, Hāgenskalna muzikanti”, Kokneses “Aizezeres muzikanti”, Krapes “Skaņumājas muzikanti”, Limbažu “Ziemeļmala”, Lizuma lauku kapela, Rīgas “Svērte”, Rīgas muzikanti “Reinis & Zane”, Rucavas “Paurupīte”, Saldus “Strops”, Salnavas “Sveicinojam vielejam”, Valkas “Sudmaliņas”, Ventspils kapela.
Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, to finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Muzejs dibināts 1924. gadā Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā