Lauku ekspozīcija "Vītolnieki" Rucavā
„Vītolnieku” sēta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja īpašumā iepirkta 1988. gada decembrī. "Vītolnieki" atrodas Papes Ķoņu ciemā - 57km no Liepājas un 12km no Rucavas. Sētā saglabājušās - dzīvojamā māja, celta 1881.gadā, kūts, stallis, šķūnis zem viena jumta (celts 1931.gadā), cūku kūtiņa (1931.-32.g), pagrabs, celts 1930.gadā, smēde, pirts, vasaras virtuve – zem viena jumta ( celta 1930. gadā) un klēts, celta 1889. gadā. Pašlaik „Vītolnieki” tiek saglabāti kā Papes Ķoņu ciema zvejnieka – zemnieka sēta, kas raksturo 19. gs beigu un 20. gs. sākuma celtniecību, saimniekošanas veidu un sadzīves tradīcijas. Sēta ir tipiska un bez būtiskām izmaiņām atspoguļo Papes Ķoņu ciema apbūvi un plānojuma struktūru, kas sākusi veidoties 17.- 18.gs. kā Papes Kroņa muižas kalpiem – zemniekiem saimniecībām iedalītās zemes. Īpašuma zeme tika izpirkta 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Ar 1995. gada 6. novembra Kultūras ministrijas pavēli Nr.71 Papes Ķoņu ciema sētas „Ķaupji”, „Gatevnieki”, „Vītolnieki”, „Smēdenieki”, „Jūrnieki”, „Kūpeļi”, „Mikjāņi” tika apstiprināti kā valsts nozīmes tautas celtniecības – arhitektūras piemineklis.
Jūras piekrastes ainava ir vienreizīga ar savu pirmatnīgo dabu un augu dažādību. Šeit ir unikāla putnu rudens migrācijas vieta – starp Papes ezeru un jūru. Pašlaik ar Dabas fonda gādību Papes pļavas atgūst sākotnējo izskatu, pateicoties savvaļas zirgu un tauru ganībām. Vēsturiski novada senie iedzīvotāji bija Kurši – drosmīgi jūras braucēji, karotāji (centrs – Impiltes pilskalns). 12.gs. novads nonāk Livonijas ordeņa pakļautībā. Hercoga Jēkaba laikā Pape un Rucava piedzīvo ievērojamu saimniecisko uzplaukumu. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība un zveja. Jau daudz vēlāk – 1930.gados – Pape ir otrs lielākais zvejniekciems Kurzemes jūrmalā aiz Pāvilostas. 1923.g. projektē ostu, kuru daļēji uzbūvē 1936. gadā. Plaukst zemnieku – zvejnieku saimniecības. Ir rosīga sabiedriskā dzīve ar centru Rucavā. Pēc Otrā pasaules kara Papē nodibina kolhozu, zemes atsavina, taču turpinās plaša zvejsaimniecība. Pēc pierobežas zonas izveidošanas zvejas un cita saimnieciskā darbība praktiski izbeidzas. Papē paliek tikai vecie iedzīvotāji, saimniecības pārsvarā tiek izmantotas kā vasarnīcas vai tiek pārdotas lietuviešiem – atpūtas nolūkiem.
Apmeklētājiem muzejs atvērts no 1.maija līdz 1.oktobrim, no trešdienas līdz svētdienai plkst. 10.00-17.00; ziemas period 10.00-16.00 (tālr. 29262283 (Zigmārs Miemis, uzraugs)). Ieeja muzejā ir bez maksas.
