Vidzemes podnieka Gustava Ozoliņa (1866–1942) devums

Eva Grīnberga, Mg. art.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturniece

Vidzemes podnieka Gustava Ozoliņa (1866–1942) devums

1968. gadā uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju no tagadējā Gulbenes novada Lejasciema pārveda un uzstādīja 1870. gados celto podnieku darbnīcu-cepli "Čipati". "Čipatus" cēla podnieks Sīmanis Ozoliņš, kura amatu turpināja viņa dēls Gustavs Ozoliņš. Muzejā darbnīca iekārtota tāda, kāda tā bijusi 20. gs. 20.–30. gados, un ir pieejama apskatei, bet Gustava Ozoliņa darinātie trauki atrodami Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja keramikas kolekcijā.

Gustavs Ozoliņš darbnīcā 1924.-25. gadā (BDM CZM 779)
Cepļa iekšskats 1969. gadā (BDM CZM 779)

Podnieka amats bija Gustava Ozoliņa galvenais ienākumu un iztikas avots, jo zemes ģimenei bija ļoti maz, nepilni 2ha. Podnieks bija ļoti radošs, Lejasciemā pazīstams gan ar dažādu amata prasmju jauninājumu ieviešanu, gan dažādu podnieka autortehniku radīšanu.

Pelnu trauks (BDM 7079)
Bļoda (BDM 5219)
Krūze (BDM 41689)

Trauku rotāšanai Gustavs Ozoliņš izmantoja metodes, kuras bija oriģinālas un resursu ziņā pieejamas. Pārsvarā tie bija augu valsts materiāli (lapas) apvienojumā ar tai laikā pieejamiem krāsu pigmentiem. Piemēram, viena no G. Ozoliņa autortehnikām bija tāda, ka vieglā ziepjūdenī tika iejaukts krāsas pigments – zaļš, zils vai melns. Izvirpotu, izžuvušu trauku pārklāja ar baltmālu (angobu). Traukam vēl mitrajam esot, tam vienā vai vairākās vietās piedūra krāsainajā ziepju šķīdumā iemērktu otiņu. Mitrumam izplūstot, krāsas pigments veidoja abstraktus zīmējumus, kas atgādināja sūnu, krūmu vai koku siluetus. Visbiežāk šādā tehnikā tika rotāti izmēros nelieli priekšmeti tādi kā krūzītes, bļodiņas, pelnu trauki un arī suvenīru krūzes, bet pa retam arī kāda lielāka bļoda.

Otra G. Ozoliņam raksturīga trauku rotāšanas tehnika ir dažādu augu lapu izmantojums. Proti, izvirpotam, nedaudz apžāvētam māla traukam ar slapju māla putriņu (šligeri) pielīmēja izvēlētās augu lapas. Kad lapa apžuva, trauku pārlēja ar baltmālu, bet, kad baltmāls izžuva, lapu noplēsa. Lapas vietā palika tumšs auga atveids. Pēc tam trauku pārklāja ar caurspīdīgo vāpi un apdedzināja podnieka ceplī. Lapas atkarībā no gadalaika tika līmētas vai nu zaļas, vai sažāvētas (no herbārija, kuru izmantoja ziemas periodā un pavasarī).

Krūze (BDM 5255)
Bļoda (BDM 45377)
Krūze (BDM 7078)