Pūra lāde. Latvijas Brīvdabas muzeja lāžu katalogs

 2024. gada nogalē ir iznācis Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja  pētījums “Pūra lāde. Latvijas Brīvdabas muzeja lāžu katalogs”. Katalogs ir krāšņs muzeja simtgades izdevums, kurā ir apkopots muzeja 367 lāžu krājums, kas  ir lielākais un reprezentablākais Latvijā.

Katalogā ietverti 367 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja priekšmeti, kas atbilst kastes veidam un paredzēti ilgstošai priekšmetu glabāšanai un pārvietošanai. Tās ir ceļojumu, meitas pūra, kalpu mantības lādes, skolēnu pārtikas / grāmatu, amatnieku piederumu, naudas un dokumentu lādītes, jūrnieku lādes un lādes, kas paredzētas graudu un miltu glabāšanai. Nosauktais priekšmetu kopums veidojies apmērām 90 gadu periodā atbilstoši muzeja dibinātāju principiem: parādīt mūsu tautas dzīvesveidu visā tā daudzveidībā – gan no vēsturiskā, gan no sociālā skatu punkta.

Pūra lādēm veltītā kataloga uzdevums ir apkopot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā esošā materiālās kultūras mantojuma daļu, konstatēt tā attīstības vai regresa tendences, ko ietekmējuši sociālie, hronoloģiskie un lokālie faktori, kas izpaudušies konstruktīvajos risinājumos, rotājumā un pielietojumā. Darbs pie kataloga izveides bijis laikietilpīgs un, lādes vadājot, tīrot, restaurējot, fotografējot, mērot un apkopojot zinātnisko dokumentāciju, prasījis daudzu muzeja darbinieku pūliņus un ir kopējā darba rezultāts.

Muzeja galvenā krājuma glabātāja Dr.hist. Mārtiņa Kuplā teksta fragments:

Pūra lādēm veltītā kataloga uzdevums ir apkopot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) krājumā esošā materiālās kultūras mantojuma daļu, konstatēt tā attīstības vai regresa tendences, ko ietekmējuši sociālie, hronoloģiskie un lokālie faktori, kas izpaudušies konstruktīvajos risinājumos, rotājumā un pielietojumā. Darbs pie kataloga izveides bijis laikietilpīgs un, lādes vadājot, tīrot, restaurējot, fotografējot, mērot un apkopojot zinātnisko dokumentāciju, prasījis daudzu muzeja darbinieku pūliņus un ir kopējā darba rezultāts. Katalogā ietverti 369 muzeja priekšmeti, kas atbilst kastes veidam un paredzēti ilgstošai priekšmetu glabāšanai un pārvietošanai. Tās ir ceļojumu, meitas pūra, kalpu mantības lādes, skolēnu pārtikas / grāmatu, amatnieku piederumu, naudas un dokumentu lādītes, jūrnieku lādes un lādes, kas paredzētas graudu un miltu glabāšanai. Nosauktais priekšmetu kopums – lādes (ko pēc muzejos pieņemtā uzskaites principa nevar nosaukt par kolekciju) – veidojies apmērām 90 gadu periodā atbilstoši muzeja dibinātāju principiem: parādīt mūsu tautas dzīvesveidu visā tā daudzveidībā – gan no vēsturiskā, gan no sociālā skatu punkta. Ievērojot šos nosacījumus, veidota kataloga uzbūve. Pētījuma daļā galvenais akcents likts tieši uz LEBM eksponātiem, lasītājs secīgi tiek iepazīstināts ar dažādiem aspektiem, kas ļauj atsevišķi un kopumā iepazīt visu šo mantojuma grupu, reizēm tikai pieskaroties starptautiskajam vai hronoloģiska[1]jam kontekstam; apzinoties par tāda esamību (līdzīgas lādes kaimiņu zemēs, arī muižnieku, pilsētnieku (amatu) lādes). Tiek izvērtēti galvenie konstruktīvie tipi  – statņu un pakšu lādes, tad atsevišķi tuvplānos aplūkotas dažādas detaļas – kons[1]truktīvie un rotājošie elementi, kas rāda pārsteidzoši lielu daudzveidību. Kataloga daļā sniegts katras lādes apraksts, kas veidots pēc noteiktas shēmas: f konstrukcija; f vāks (tam pievēsta īpaša uzmanība (raksturojot formu (izliekts, plakans), dēļu skaitu, konstruktīvo specifiku (pacila, apmales līstes u. c.), jo tieši vāka for[1]mai ir īpaši liela nozīme lāžu tipu klasifikācijā); f rokturi; f viras (atverot lādi, iespējams rast priekšstatu par to risinājumu); f iekšpuse (bīlādīte, dekoratīvi papīri, krāsojums); f rotājums – metāls (apkalumi uz fasādes, vāka, galiem, atslēgas noformējums); f rotājums – koks. Etnogrāfijā ļoti daudz nozīmē fakta vietas un laika fiksācija. Tomēr šajā gadī[1]jumā to noteikt nav vienkārši. Atšķiras priekšmeta izgatavošanas, lietošanas vieta, kā arī vieta, no kuras eksponāts nonācis muzejā arī salīdzinoši nesenā pagātnē. Nereti šo ziņu vispār trūkst – izcelsmes vieta un laiks nav zināmi. Ēkās, kas LEBM bija uzstādītas līdz 1944. gadam, izvietoti gandrīz 2000 dzīvesveidu raksturojošie eksponāti. Diemžēl nav saglabājusies toreizējā dokumentācija, un muzeja darbinieki, kas sāka strādāt pēc Otrā pasaules kara, uzskaitīja priekšmetus, neuzrādot to vēsturi. Tādējādi šo priekšmetu signatūra nenorāda pat uz ienākšanas secību, bet tikai uz iegūšanas periodu pirms 1944. gada. Ziņas, kuru trūkst, ļautu precīzāk raksturot hronoloģisko attīstību, teritoriālo specifiku, bet pastāv arī citi šķēršļi.

Piemēram, lādes, kas dažādu apstākļu dēļ tikušas pārvietotas: Latgalē, iespējams, gadatirgos ievestas no Baltkrievijas vai Krievijas; Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās tās no Kurzemes nonākušas Vidzemē, bet Otrā pasaules kara laikā, kad bēgļu kustība notika pretējā virzienā, lādes no Vidzemes tika pārvietotas uz Kurzemi. Dažādu citu apstākļu izraisītas iedzīvotāju migrācijas ietekmē lāžu pārvietošanai pat nebija iespējams izsekot. Neraugoties ne uz ko, lādes tomēr ir saglabājušas attiecīgā kultūrvēsturiskā apgabala specifiku, dominē iecienītākie tipi, kurus atklāj kataloga teksts. Problēmas ir ne tikai ar vietas, bet arī izgatavošanas laika noteikšanu. Zināms, ka daudzas darinātas aptuveni 19. gadsimtā. Bet vēl sarežģītāks jautājums ir par gadskaitli, kas fiksēts uz lādes. Tradicionāli to pieņem par lādes tapšanas gadu, un anotācijās tā arī allaž ir norādīts. Tomēr, iespējams, ka gads, kas fiksēts uz lādes, var krietni atšķirties no tās darināšanas laika: lāde tapusi sen, pamazām pildīta ar pūru un tad rotāta pēc pasūtītājas vēlmēm un gaumes, izceļot dzīvē nozīmīgo brīdi  – iziešanu pie vīra. Jādomā, ka var uzticēties metālā kaltajiem gadskaitļiem – tādi arī ir, un ir piemērs, kur tas tik tiešām atšķiras no vēlāk otētā. Zinātniskajā literatūrā, iepriekšējās publikācijās, kā arī muzeja dokumentācijā kā tapšanas laiks fiksēts uz lādes redzamais skaitlis, tāpēc konsekvences dēļ tāds pats uzrādīts arī katalogā, taču tas ne vienmēr nozīmē lādes tapšanas gadu. Ir zināmas problēmas arī ar terminoloģiju, jo dažkārt jāpieņem tāds apzīmē ­ juma risinājums, ko iespējams arī apstrīdēt vai mainīt. Pūra lādes atrodamas visos novados, vienkāršākas vai greznākas, izmēros atšķirīgas, un zināmā sabiedrības attīstības vēsturiskajā periodā kā ikdienā nepieciešams priekšmets tās bijušas katrā sētā vai mājā.