“Ķiermeļu” rijas stāsts
“Ķiermeļu” rijas stāsts
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (turpmāk, LEBM) strādājot pie Sēlijas sētas projekta, aktuāli ir atrast tipiskāko Sēlijas sētas iekārtojumu.
36577_1_kjiermeles_rija_pirms_nojauk_mazzalves_pag_aizkraukles_raj (Skats uz “Ķiermeļu” riju no klēts priekšas. 1976.g.) Plānojot Sēlijas sētas ekspozīciju, materiālus par tradicionālo apbūvi Sēlijā muzeja speciālisti sāka vākt jau 1970. gados. Rakstītās ziņas, sētu plāni un ēku fotogrāfijas glabājas LEBM arhīvā, uz Muzeju ir pārvestas arī rija, klēts, dzīvojamās mājas daļa, bet vēl jāprecizē informācija par parējām sētas ēkām. Tāpēc 2022. gada 2. - 5. augustā LEBM etnogrāfijas departamenta un krājuma nodaļas darbinieki Aija Jansone (Etnogrāfijas dep. vadītāja), Jānis Zemgus Jātnieks (Etnogrāfijas dep. arhitekta palīgs), Santa Dobele (Krājuma nod. vadītāja) un Jānis Goldšmits (Krājuma nod. krājuma glabātājs) devās ekspedīcijā uz Zalves un Mazzalves pagastiem, lai apzinātu un vāktu materiālus par Sēlijas kultūrvēsturiskā novada tradicionālo apbūvi un sadzīves priekšmetiem, īpašu uzmanību veltot 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā celtajām dzīvojamām mājām, kūtīm un pirtīm, sētu plānojumam un ēku novietojumam.
22348_kjiermeles_senas_fotograafijas_rija_un_dziiv_maaja_kruuminju_cp_jeekabpils_raj_1976_ed (Skats uz “Ķiermeļu” riju no ziemeļiem, fotografēts ~1925.g.)
Ekspedīcijas laikā tika apsekotas arī 1849. gadā celtās Ķiermeļu mājas, kas atrodas 4 km uz ziemeļaustrumiem no Ērberģes centra.
Uz Ķiermelēm bija jābrauc pa meža ceļiem, līdz nonācām nelielā klusā meža ieloka klajumā pirms Krācējgrāvja.
Ķiermelēs satikām māju īpašnieku Ēriku Mačiņu (dzim. 1946.g.), kurš apsekošanas brīdī tur vairs nedzīvoja.
Apsekojot Ķiermeļu sētas izvietojumu, nācās konstatēt, ka saimniecības ēkas celtas pēc 19. gs. vidū Sēlijā pastāvošām apbūves tradīcijām, kurām ir raksturīgs regulārs pagalma izvietojums: dzīvojamā māja atradās (pagalma dienvidos), kūts (austrumos), klēts, pagrabs un malkas šķūnis (rietumos) un rija (ziemeļos). Ķiermelēs nav saglabājušās pagalma ziemeļaustrumos bijusī kalpu kūts, kalpu klēts, vāgūzis un cūku kūtiņa. Arī pirts, kas kādreiz atradusies pie grāvīša sētas ziemeļos, vairs nav saglabājusies. Uz dienvidiem no dzīvojamās mājas ir augļu dārzs, pagalma vidū un ziemeļos aiz rijas kādreiz bijis sakņu dārzs.
Muzeja etnogrāfi šo Ķiermeļu sētu kā iespējamo prototipu muzejā uzstādāmai Sēlijas sētai, bija uzgājuši jau 1970. gados, kā rezultātā 1976. gadā uz muzeju tika pārvesta Ķiermeļu rija (patreiz atrodas muzeja krautnēs). Ķiermeļu rija celta netēstiem baļķiem krusta pakšos ar baļķiem pildītiem zelmiņiem. Cirtnis 13 vainagus augsts, tā gabarīta izmēri aptuveni 23 x 7.5m. Ēkai divslīpju jumts sākotnēji segts salmiem, vēlāk skaidām. Ieejas fasādē (dienvidos) jumta pārkare. Ēkai trīs telpas – klons jeb piedarbs, rijas telpa ar ķieģeļiem mūrētu krāsni telpas ziemeļrietumos, šķūnis un piebūve – pelavnieks.
Šobrīd Kiermeļu rijas vietā atrodas neliela saimniecības ēka – šķūnis, taču vieta lielā mērā saglabājusies neskarta.
Ekspedīcijas dalībnieki detalizēti fiksēja Kiermeļu dzīvojamās mājas plānu, celtniecības detaļas, istabu iekārtas priekšmetus un to izvietojumu telpās; klēti, tās konstrukciju un visu saglabāto iekštelpu inventāru, kūts konstrukciju un celtniecības detaļas, kas lieti noderēs jaunās Muzeja Sēlijas sētas ekspozīcijas izveidē.
Saprotams, ka Muzejā uzstādīt pilnu 19. gs. vidus Sēlijas sētas komplektu no vienām mājām, nav iespējams, tāpēc būs jāveic Sēlijas sētas rekonstrukcija no dažādās vietās iegūtām celtnēm.
Vēl darbs pie Sēlijas sētas projekta LEBM turpinās, bet ejot soli pa solim, liekot kopā visas savāktās ziņas par celtniecību un dzīvi Sēlijā, cerams, izdosies izveidot vēsturiskai patiesībai tuvu 19. gs. 2. puses Sēlijas dzīves atainojumu.
Rijas krāsns koordinātas: 56.38338 25.07217 (atrodas privātīpašumā)
1914-1919. gadi. Karte des westlichen Russlands (KdWR). 1:75'000 (vesture.dodies.lv)
Jānis Zemgus Jātnieks,
LEBM Etnogrāfijas departamenta arhitekta palīgs