Goda dvieļi Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā

Goda dvieļi mūsu muzeja krājumā

Līdz pat mūsdienām dvieļi ir neatņemama sadzīves tekstilija, kura atšķiras kā ar izejmateriālu, izpildījuma tehniku un rotājumu, tā pielietojumu.

LEBM Krājumā atrodas vairāk kā 700  ar 19. gs. beigām – 20. gs. sākumu datētie dvieļi.  Latvijas etnogrāfiskais materiāls uzrāda sešu veidu dvieļus: mutes, pirts, roku un trauku slaukāmie, goda un kapa. Katrai dvieļu grupai zemnieku dzīvē  bija noteikta vieta un tādēļ to izejmateriālu, izmērus un rotājumus izvēlējās atbilstoši dvieļu lietošanas uzdevumiem. Dvieļu dalījums galvenokārt pastāvēja to lietošanas kārtībā - jaunos glabāja godam, vecākos lietoja ikdienā. 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā latviešu zemnieki ikdienā lietoja pašaustus nerotātus dvieļus, kas maz saglabājušies, bet rotātie jeb t.s. goda dvieļi tika taupīti īpašiem gadījumiem, tāpēc to saglabāšanās pakāpe ir laba (1. att.).

 1. att. Skats no izstādes “Tamborējums Latvijas etnogrāfijā”. G. Dieziņa foto 2023. g.

Goda dvieļiem auda speciālu audeklu, kura platums bija atkarīgs ne tik daudz no lietošanas veida kā no sadzīvē pieņemtās normas. Zemnieces auda šaurākus (ap 35 cm platus), amatnieki platākus (48-55 cm) dvieļus. 19. gs. beigās mutes, pirts un goda dvieļus visbiežāk lietoja 48-50 cm platus, t.i., aptuveni tādus pašus kā fabriku ražojumus. 19. gs. lietoja 2-2,3 m garus, bet 20. gs. sākumā 1,5-2 m garus dvieļus.

Goda dvieļus auda amatnieki vai mājrūpnieki 8-16 nīšu audumā, “jo tikai visveiklākās zemnieku audējas mājsaimnieces prata darināt vienkāršākos 4-12 nītīs audžamos dreļļus, turklāt visbiežāk izvēloties izturīgo vagotā dreļļa (vienkārtņa un abpusīgā ripsa savienojums) sējumu.” (Alsupe 1982,194)

Dvieļos dreļļu raksts parasti bija kārtots garenās joslās velku virzienā, ar sīkstrīpainām dvieļa malām, retāk ar dvieļa gala noslēguma rakstu. Dvieļu audumu auda baķos, vēlāk to sagrieza pēc vajadzīgā lieluma un apšuva galus, lai neirst. Galdainie dreļļi ir izplatīti visos Latvijas novados, īpaši daudz to variantu nāk no Latgales un Vidzemes. Pārstaipu drellī austo dvieļu vislielākā daudzveidība sastopama Latgalē.

Goda dvieļu galu apdare un rotājums veidojās ilgā laika periodā. Vecākais Latvijas teritorijā zināmais dvieļu galu apdares elements ir sietās vai pītās velku bārkstis, tām seko knipelētās mežģīnes, izšuvums caurām vīlītēm. 19. gs. vidū dvieļus rotāja arī ar adītām mežģīnēm, bet 19.- 20. gs. mijā populāras kļuva tamborētās mežģīnes. 20. gs. 1. puses dvieļos redzam arī tillā vai tīklā izšūtās mežģīnes, rišeljē un broderī tehnikā izšūtas kompozīcijas.

Parasti dvieli auda un rotāja viena persona, bet bija gadījumi, ka 19. gs. beigās mātes austam dvielim meita 20. gs. sākumā notamborēja un piešuva mežģīnes (2. att.) un izšuva monogrammu (3. att.), bet 1930. gados mazmeita šim pašam dvielim galos izšuva ziedu kompozīciju (4. att.), rezultātā tas bija vienas ģimenes sieviešu kopdarbs. 

2.att. Dvielis (174 x 43 cm) trinītis. Tamborētā mežģīne 13 cm pl. 20. gs. sāk. Valmieras apr., Rūjiena. BDM 37437. A. Jansones foto 2022. g.

3.att. Dvielis (170 x 45 cm) trinītis. Tamborētā mežģīne 11,5 cm pl. 20. gs. sāk. Madonas apr., Stāmerienas pag. BDM 31726. A. Jansones foto 2022. g.

4. att. Dvielis (192 x 34,5 cm) drellis. 1920. gadi. Tamborētā mežģīne 8 cm pl. Bauskas apr., Kurmenes pag. BDM 39857. A. Jansones foto 2022. g.

Daudzviet (vairāk Latvijas teritorijas austrumu daļā) dvieļus rotāja ar ielasītiem rakstiem. “Rakstu ielasīšana ar rokām kā darba paņēmiens ir ļoti darbietilpīgs un atbilst tam aušanas mākslas attīstības periodam, kad audeklus auda divās nīškārtās (5.-7. att.).  5. att. Dvielis (200 x 35 cm) drellis. Tamborētā mežģīne 12,5 cm pl. 1875. g. Daugavpils apr., Līvānu pag. BDM 6059. A. Jansones foto 2022. g.

6. att. Dvielis (260 x 35 cm) ielasīti raksti. Tamborētā mežģīne 13,5 cm pl. Ap I Pasaules karu. Rēzeknes apr., Makašānu pag. BDM 12379. A. Jansones foto 2022. g.

7.att. . Dvielis (115 x 30,5 cm) ielasīti raksti. Tamborētā mežģīne 15,5 cm pl. B. g. Abrenes apr., Augšpils pag. BDM 3687. A. Jansones foto 2022. g.

Līdz mūsdienām saglabātie rotātie dvieļi nereti ir rotāti ar dažādām  - tamborētām, adītām, tīkla un tillā izšūtām mežģīnēm, izšūti ar savā laikā modē nākušām monogrammām, ziedu kompozīcijām, poētiskiem tekstiem, kas izpildīti  spodrdūrienā, kātu dūrienā, krustdūrienā, u.c. izšuvumu tehnikās.

Ja 20. gs. 1. pusē dvieļus rotājums bija pārbagāts, tad 20. gs. 2. pusē dvieļu galu rotājumā paliek tikai dažādās tehnikās darinātas baltās mežģīnes, kas bija ļoti gaumīgas un dekoratīvas.

 Literatūra

Alsupe, A., Audumi Latgalē 20. gadsimtā. Rīga: V/A “Tautas mākslas centrs”, 2008, 276 lpp.

Alsupe, A., Audēji Vidzemē 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Rīga: Zinātne, 1982, 255 lpp.

Jansone. A., Dvieļu rotāšanas tradīcijas Latvijā. Rīga: Zinātne. 2000.   

Jansone, A., 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma Zemgales vēveru grāmatas. Rīga: arheoloģija un Etnogrāfija. 29. laidiens, 2016., 176.-192. lpp.

Jansone, A., Ieskats aušanas attīstībā Latvijā 18.-20. gadsimtā. Somu audēju grāmata. Rīga, Zinātne, 2019., 6.-49. lpp.

Jansone, A., Tamborējums Latvijā 19. gadsimta beigas – 20. gadsimts. Arheoloģija un Etnogrāfija, Vol. XXXII, 2022., 97. – 114. lpp.

Prīberga, D., Mežģīņu mantojums Latvijā. Senās mežģīnes. Praktiskā grāmata. Rīga: Latviešu tautas mākslas savienība. 2016.