Lauku ekspozīcija „Vēveri” Vecpiebalgā

Piebalgas Vēveriem ir vismaz 400 gadu sena vēsture. Pirmoreiz Vēveri minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. 18. gadsimta beigās iezīmēti kartē. Ilgajā miera posmā pēc Ziemeļu kara iedzīvotāju skaits auga. “Mērnieku laikos” - 1878. gadā, kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas dzimtsīpašumā, Vēveros jau astoņas sētas. Veidojās tagad dabā redzamais sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. 1928. gada lauksaimniecības skaitīšanā 8 saimniecībās kopā ap 40 dažāda rakstura ēkas. 

• Lejasvēveri – saimnieks Lazdiņš – zemes platība 80 pūrvietas (1 pv – ap 0,3ha),
• Kalnavēveri – Vientiesis – 135 pūrvietas,
• Lielvēveri – Platais – 110 pūrvietas,
• Streinvēveri – Avens – 59 pūrvietas,
• Virolvēveri – (nav norādīts) - 93 pūrvietas,
• Mazvēveri – Vēliņš – 90 pūrvietas,
• Vecvēveri – Lāckājs – 85 pūrvietas,
• Jaunvēveri – Ķerpuls – 60 pūrvietas.

Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, kā arī lai saglabātu ēkas – Piebalgas zemnieku darba un dzīves pieminekļus – in situ – vidē un vietā, kur tie radušies, kopš 20. gadsimta 80. gadiem Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet Lejasvēveri un Jaunvēveri - mantinieku privātīpašums. Vēveru etnogrāfiskās apbūves kompleksam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

Piebalgā un arī Vēveros zeme nespēja lielās ģimenes pabarot. Iztikšanai ļaudis tradicionāli apguva vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu izgatavošanu (dreijāšanu) tuviem un tāliem tirgiem. Ekspozīcijā aplūkojami audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, ratiņdreimaņa un zemkopja darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas.

Vēveru kalna augstākajā vietā (226m virs jūras līmeņa) 1875. gadā Kalna Vēveru saimnieks Ansis Vientiesis uzcēla dzirnavas. 2008. gadā, piedaloties vietējam būvuzņēmumam Balga, tās atjaunotas iepriekšējā cēlumā. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Var pamanīt tuvējo Slieķa ezeru ar milzīgu bebru mītni un vienkoča laivu.

Vai ziema vai vasara – būsiet gaidīti Vēveros! Kontakttālrunis: 29181219 (Edgars Žīgurs, vēsturnieks).

Apmeklētājiem muzejs atvērts katru dienu - vasaras periodā 10.00-17.00. , ziemā 10.00-16.00. Ieeja muzejā ir bez maksas. 

PASĀKUMI 2025. gada vasarā:

Amatu dienas Vecpiebalgas “Vēveros” 2025

18. jūlijā Auduma krāsošanas jeb batikošanas meistardarbnīca. Dalībnieki tiks iepazīstināti ar dabisku krāsošanas tehniku, kurā tiek izmantoti augu materiāli, lai izveidotu rakstus un krāsas uz auduma. Vadītāja Inita Rudzīte

19. jūlijā Tradicionālās un dekoratīvās lāpīšanas meistardarbnīca. Tiks demonstrētas dažādas lāpīšanas tehnikas un paraugi, veikta praktiska līdzpaņemto apģērbu lāpīšana. Vadītāja Anitra Tooma
septembrī Rupjmaizes cepšana. Dalībnieki iepazīsies ar rupjmaizes cepšanas tradīcijām, tiks cepta rupjmaize īstā maizes krāsnī. Vadītāja Vita Žīgure

2. augustā 2. Vislatvijas audēju saiets "VĒVERU DIENAS VĒVEROS"

6. septembrī Rotu kalšanas darbnīca. Tiks gatavotas arheoloģiskās un etnogrāfiskās rotas, dalībnieki iepazīsies ar rotu un rotkaļu darba vēsturi. Vadītājs Piebalgas amatnieks Oskars Rozenblats.

6. septembrī Koka karošu un kausu grebšanas meistardarbnīca. Tiks iepazīti kokamatniecības darba rīki, gatavotas koka karotes un/vai kausi.  Vadītājs Andris Roze.

5. oktobrī Adatas pinuma meistardarbnīca. Dalībnieki iepazīsies ar adatas pinuma rokdarbu vēsturi, materiāliem, apģērbiem, kas darināti šajā tehnikā, izgatavos vairākus paraugus. Vadītāja Madara Briede.

• Darbnīcās dalībnieku skaits ir ierobežots, interesentus lūgums pieteikties pa tālr. 29556394.