Senie labības mēri

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir laidis klajā Austras Ziļickas grāmatu “Senie labības mēri”. Gadsimtiem ilgi labība zemniekam ir bijusi uztura pamats un galvenā bagātība. Līdz pat 20. gadsimta sākumam graudu daudzumu izteica tilpuma mēros – gan Latvijā dzīvojošo tautu radītos, gan tirdzniecības vai virsvaru ietekmes rezultātā pieņemtos, kas kopā veidoja visai raibu mēru dažādību. Izdevums “Senie labības mēri” sniedz ziņas par labības mēru lomu tradicionālajā dzīvesveidā un padziļināti analizē Latvijas teritorijā 18.-20. gadsimtā lietotos labības mērus. Situāciju ilustrē pilns Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja labības mēru kolekcijas katalogs. 

Labības mēru datu apkopojums

Veicot pētījumu par senajiem labības mēriem, autore A. Ziļicka apsekoja Latvijas muzejos un krātuvēs, kā arī arhīvos reģistrētos mēros, kurus apkopoja Labības mēru datu reģistrā. Reģistrs aptver šādus muzejus: Alūksnes muzejs, Baltinavas pagasta muzejs, Bārtas muzejs, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Daugavas muzejs, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs, Dobeles novadpētniecības muzejs, Ekspozīcija “Jūrmalnieku senatne” Jūrmalciemā, Gulbenes vēstures un mākslas muzejs, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Jaņa Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzejs, Jaunlaicenes muižas muzejs, Jēkabpils vēstures muzejs, Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs, Kuldīgas novada muzejs, Latgales Kultūrvēstures muzejs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas mzuzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Liepājas muzejs, Lejasciema Kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrs, Limbažu muzejs, Ludzas novadpētniecības muzejs, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, Nīcas senlietu krātuve, Ogres vēstures un mākslas muzejs, Talsu novada muzejs, Tukuma muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Valkas novadpētniecības muzejs, Valmieras muzejs, Ventspils Livonijas Ordeņa pils, Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs, Viļakas novada muzejs. 

Līdzās muzeju krājumam nozīmīgs avots ir zīmējumi uzmērījumi un fotogrāfijas gan Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē gan Latvijas Nacionalā vēstures muzeja Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas Rokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu un dokumentu kolekcijas liecībām, Pieminekļu valdes ekspedīciju materiālos un anketās Latvju Kultūras atlantam, kas sagatavoti 1923.–1944. gadā. 

Datu reģistrā priekšmetiem piešķirti šādi lauki: priekšmeta numurs; nosaukums un papildu nosaukums; tilpums; izgatavošanas vieta; izgatavotājs; materiāls; lietošanas vieta; detalizēta lietošanas vieta; izgatavošanas laiks; piezīmes; kā arī koordinātas. Priekšmeta uzskaites apzīmējums ir tā identifikators datubāzē. Muzeju priekšmeta numurs ir priekšmeta uzskaites apzīmējums, Etnogrāfisko materiālu krātuves priekšmetiem tas ir arhīva materiāla numurs, bet ZAE materiāli tiek identificēti pēc piešķirtā mapes numura kombinācijā ar ziņu ieguves vietu. Priekšmeta nosaukums ir, pirmkārt, muzejā vai arhīvā piešķirtais un, otrkārt, lietotāja dotais nosaukums vai iespējamās reģionālās variācijas. Priekšmeta tilpums aprēķināts pēc priekšmeta iekšējiem izmēriem.

"Senie labības mēri"
Sastādītāja un teksta autore Austra Ziļicka
ISBN 978-9934-549-96-0
Izdevējs: apgāds "Zinātne"
Rīga, 2020

Neliels ieskats grāmatas “Senie labības mēri” atklāšanā

Labības mēru datu reģistru iespējams lejupielādēt, apskatīt un filtrēt kā Google izklājlapu: ŠEIT

Grāmatu var iegādāties muzeja biļešu kasē Brīvdabas ielā 21. Cena 12 eiro.