Galerijas
Ziemas gaismas taka "Saule. Ziemas saulgrieži"
“Turpinot mūsu gaismas triloģijas stāstu gadumijā no Veļu laika un zemzemes dodamies pretī Saulei - pretī pavasarim - pretī Pasaulei. Vairāk gaismas, vairāk prieka, vairāk dziedāšanas un diešanas - Saulgrieži ir brangi jānosvin! Mēs turpināsim ielūkoties senajā latviskās pasaules redzējumā - teiksim tautasdziesmas, minēsim mīklas, lasīsim pasakas un, protams, liesim laimes, zīlēsim un iesim ķekatās, izmantojot visdažādākās tehnoloģijas - gaismas, skaņas, video, projekcijas un dažādus efektus,” stāsta projekta autori.
Ziemassvētku svinības un bluķa vilkšana
Ziemassvētki ir īpašais laiks, kad gaisma atkal uzvarēs tumsu un saule sāks lēnām kāpt debesu kalnā. Tie ir vieni no diviem nozīmīgākajiem svētkiem gadā, ko senāk latvieši svinējuši trīs un pat četras dienas no vietas dziedot un dancojot, baudot bagātīgu mielastu un dodoties maskotos gājienos, apciemojot tuvākus un tālākus kaimiņus, nesot svētību no mājas mājā.
Mārtiņdiena
Mārtiņi Saules gada ritā iezīmē pusceļu no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem. Atbilstoši gadalaiku un zemnieka darba dzīves ritējumam, Mārtiņi noslēdz rudens lauku darbus un atver vārtus ziemai. Tas nozīmē, ka saimniecībā zemei bija jābūt apartai, beidzās ganu un pieguļas laiks, gatavojot krājumus ziemai, tika kauti lopi, bet labība - noglabāta klēts apcirkņos. Mārtiņdiena tiek svinēta ar jautru Mārtiņu masku gājienu, dažādām radošām darbnīcām, kalēja amata demonstrējumiem, sadziedāšanos, rotaļām, dančiem.
Veļu laika gaismas taka 2025
“Šajā rudenī mēs ar gaismas, skaņas, lāzeru, video, projekciju - visdažādāko tehnoloģiju palīdzību - izstāstīsim vienas saimes stāstu - stāstu par atnākšanu un aiziešanu, par piedzimšanu un pārdzimšanu, stāstu par laikiem un aizlaikiem, par dzimtām un paaudzēm - stāstu par senā latvieša dzīvi - gan priekiem, gan bēdām, gan darbu, gan atpūtu, gan mājas soli, gan mīlestību un visam pāri - seno latviskās pasaules redzējumu”, stāsta projekta autori. Foto Gatis Dieziņš
Miķeļdiena 2025
Gada ritumā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad diena un nakts atkal ir vienādā garumā. Tautas tradīciju pierakstos līdzās Miķeļiem sastopams arī jēdziens Apjumības, jo šajā dienā noslēdzas labības pļaušana. Jumis ir auglības gars, kas mīt ikvienas labības laukā, un zemkopju dzīvē tam bija ļoti liela nozīme, tādēļ ar to saistās daudz rituālu un izdarību. Raksturīgākais šo svētku rituāls ir Jumja ķeršana, ar kura palīdzību zemkopji centās nodrošināt druvas auglību nākamajos gados.
Izstāde "Dievturībai 100"
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē kopš 19. septembra ir apskatāma izstāde “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100”, kas, kā jau tās nosaukums vēsta, būs veltīta dievturības simtgadei. Paralēli izstādei notiks izglītojoši pasākumi un lekcijas par dievturību un latvisko dzīvesziņu. Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 26. oktobrim.
Mūsdienu amatniecības tirgus 2025
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 6. un 7. septembrī norisinājās “Mūsdienu amatniecības tirgus 2025”. Arī šogad tirgus apmeklētājiem bija iespēja iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā un iegādāties skaistus, noderīgus no dabīgiem materiāliem veidotus sadzīves priekšmetus, rotas un apģērbu, kā arī mājražotāju pārtikas produktus. Paralēli tirgum bija interesanta kultūras programma, kā arī īpašas izrādes un radošās darbnīcas bērniem. Abas dienas tirgus laukumā notika amata prasmju demonstrējumi.
Vēveru diena Vēveros 2025
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Cēsu novada Vecpiebalgas “Vēveros” š.g. 2. augustā notika jau otrais Vislatvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros”. Svētkos bija aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, lai kopīgi veidotu jaunu tradīciju – audēju festivālu, kā arī ikviens interesents, kas vēlas saistoši pavadīt laiku, autentiskā vidē, izzinot senās amata prasmes un noslēpumus.
Gadatirgus 2025
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja tradicionālais lielais Tautas lietišķās mākslas darinājumu Gadatirgus šogad notika 53. reizi. Tajā savu preci piedāvāja vairāk nekā pieci simti Latvijas amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju un ēdinātāju. Bija arī plaša un daudzveidīga kultūras programma ar dejām, dziesmām, teātra izrādēm un visdažādākajiem amatu paraugdemonstrējumiem. Īpašs gods šogad tika izrādīts kalēja amatam.
Jāņa Žīmanta personālizstāde "Citi putni"
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē 2025. gada 16. maijā tika atklāta koktēlnieka Jāņa Žīmanta personālizstāde “Citi putni”. Māksliniekam šī ir ceturtā personālizstāde, tajā būs apskatāmi 172 viņa darbi. Izstādē eksponēti gan muzeja krājumā esošie tēlniecības darbi, gan skulptūras no vairākām privātkolekcijām, tostarp paša mākslinieka īpašumā esošie mākslas darbi. Izstāde bija apskatāma līdz 2025. gada 14. septembrim.