Muzeja Simtgades svinības Rīgas Latviešu biedrības namā

Ir apritējuši simts gadi no svarīgā notikuma, kad 1924. gada 2. februārī pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja dibināšanu. Šajā laikā pavisam jaunajā Latvijas valstī, kurā tikai nesen bija beidzies karš,  bija inteliģenti un viedi cilvēki, kas saprata kultūras mantojuma nozīmi, ka noteikti jāsaglabā nākamajām paaudzēm liecības par zemnieku dzīves veidu, kas līdz ar jaunās valsts attīstību nešaubīgi pagāja. Jārada vēstures realitātes sajūta par to, no kurienes mēs nākam. Pauls Kundziņš “Brīvdabas muzeja vadonī” rakstīja:

“Brīvdabas muzejs grib sakopot mūsu tautas kultūras darinājumus tādā sakarībā un organiskā apvienībā, kādā tie radušies un lietāti pagājušos laikos, - kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamo saturu, kas ietverts celtnēs, viņu apkārtnē un sakārtojumā, telpu iekšējā izveidojumā, iedzīves un darba piederumos.”