Konference “Nemateriālais kultūras mantojums Eiropas sociālajā telpā”
Š.g. 3. un 4. septembrī Rīgā notika starptautiska zinātniskā konference “Nemateriālais kultūras mantojums Eiropas sociālajā telpā: mākslinieciskā un kultūras prakse”, to organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un Starptautiskā tautas mākslas organizācija IOV World. Konferences mērķis ir apzināt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas iespēju daudzveidību Eiropā, gūt jaunas zināšanas un dalīties ar Latvijas pieredzi.
“2023. gadā tiek atzīmēta UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 20. gadadiena. Šo gadu laikā konvencija ir mainījusi sabiedrības izpratni par kultūras mantojumu, parādot, ka mantojums līdzās pieminekļiem un priekšmetu kolekcijām ietver arī no senčiem mantotas un mūsdienu kopienās uzturētas tradīcijas, piemēram, svētku svinēšanu, zināšanas par dabu un visumu un amatniecības prasmes. Konvencijas mērķis ir saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu un veicināt daudzveidīgas mantojuma izpausmes un savstarpēju cieņu starp to kopienām. Konvencija atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt pēc iespējas plašāku kopienu, grupu un ikviena cilvēka līdzdalību kultūras mantojuma radīšanā, uzturēšanā un tālāknodošanā” – vēsta UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Globalizācijas laikmetā aizvien aktuālāki kļūst jautājumi par nemateriālā kultūras mantojuma saturu, vērtībām, pēctecības procesiem un to perspektīvām. Konferencē piedalīsies viesi no Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Ukrainas, Itālijas un Vācijas. Konferencē tiks diskutēts par: nemateriālo un materiālo dimensiju tautas mākslā; tautas tradicionāliem un mūsdienu amatiem, to reģionālajām atšķirībām; tradīciju un inovāciju īpatsvaru mūsdienu tautas mākslā; nemateriālā kultūras mantojuma lomu tūrisma attīstībā; tradicionālās mākslas attīstības perspektīvām Eiropā; dažādu valstu nemateriālā kultūras mantojuma reģionālo politiku un nozīmi saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
Konferences pirmā diena noritēs Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Konferences dalībniekiem būs iespēja gan redzēt muzeja ekspozīciju, gan apmeklēt Mūsdienu amatniecības tirgu un iepazīties ar Latvijas laikmetīgās lietišķās mākslas darinājumiem, lai uz konkrētā materiāla bāzes diskutētu par mūsdienu latviešu amatniecības darinājumu mākslinieciskajām tendencēm un daiļamatniecības attīstības vēlamajām perspektīvām.
Par nemateriālā mantojuma nozīmi muzeja attīstībā stāsta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktore Zanda Ķergalve: “Lai saglabātu Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā esošās unikālās koka celtnes ar visu to iekārtojumu un senajām apkures sistēmām, ir nepieciešami koka amatnieki, kalēji, mūrnieki, jumiķi u.c., kas pārmantojuši seno amatnieku zināšanas un prasmes. Lielisks stimuls tautas lietišķās mākslas tradīciju kopšanai ir plašais muzeja Gadatirgus, kas vairāk nekā pusgadsimtu pulcina labākos amatniekus no visiem Latvijas novadiem, jau vairākus gadus to papildina Mūsdienu amatnieku tirgus, kurā piedalās meistari, kas uz tradicionālās amatniecības zināšanu un prasmju bāzes atrod un rada mūsdienīgus radošos risinājumus.”
Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju konferencē pārstāvēja Konferences iniciatore un galvenā organizatore Etnogrāfijas departamenta vadītāja Dr. hist. Aija Jansone ar referātu “Tradicionālais un laikmetīgais latviešu lietišķajā mākslā” un Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Rozīte Katrīna Ponne ar referātu “Latviešu un vāciešu starpkultūru mijiedarbības izpēte nemateriālā kultūras mantojumā“.
