Galerijas
Miķeļdiena
Š.g. 28. septembrī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā svinējām Miķeļdienu. Bija Miķeļdienas tirgus, rudens ražas zupa un visdažādākās aktivitātes lieliem un maziem muzeja Latgales ciemā, Vidzemes zemnieka sētā, Kurzemes zemnieka sētā, kā arī koncerts Bornes baznīcā.
Mūsdienu amatniecības tirgus 2024
Mūsdienu amatniecības tirgus arī veidojas par stabilu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja tradīciju, kurā ir iespēja redzēt amatnieku talantu un izcilo radošumu, kas uz tradicionālās amatniecības zināšanu un prasmju bāzes atrod un rada mūsdienīgus risinājumus. Tirgū aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kuri strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus. Amatniecības darinājumiem jābūt kvalitatīviem un amatnieku pašu rokām darinātiem. Tiem jāapvieno skaistais ar derīgo: mākslinieciska patstāvība un amatnieciska varēšana. Tirgū pārstāvētajiem darinājumiem reizē jābūt gan spogulim mūsdienu sabiedrības pieprasījumam pēc unikāliem produktiem, gan jāveido apmeklētāju individuālā gaume un jāpiedāvā alternatīvas vienveidīgām masveida ražošanas izpausmēm.
Vēveru dienas Vēveros
Š.g. 3. augustā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Cēsu novada Vecpiebalgas “Vēveros” notika pirmais Vislatvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros”. Svētkos bija aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, lai kopīgi dibinātu jaunu tradīciju – audēju festivālu, kā arī ikviens interesents un linu darinājumu cienītājs, kas vēlas saistoši pavadīt laiku, autentiskā vidē izzinot senās amata prasmes un baudot skaistus linu darinājumus.
Annas dienas godi un kāzu tradīcijas Rucavā
Annas diena un Rucavas kāzas Papes Ķoņu ciema “Vītolniekos”.
Jāņu ielīgošana Vidzemes sētā
Vasaras saulgriežos Saule ir pakāpusies visaugstāk debesu kalnā un dāsni dāvā zemei gaismu un siltumu, un zeme atbild, krāšņi saziedot. “Visa zemes zāle zied” - tā tautasdziesmā raksturota Zāļu diena, un cilvēki smeļ dabas doto svētību, lasot Jāņu zāles, rotājoties paši un pušķojot sētas. Ikviena dzīva radība un pat nedzīva lieta tiek pie savas rotas - kam ziedu vainags, kam zāļu pušķis, kam meija.
Gadatirgus 2024
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 1. un 2. jūnijā notika tradicionālais lielais Tautas lietišķās mākslas izstrādājumu Gadatirgus. Šogad Gadatirgus notika 52. reizi. Tajā savu preci piedāvāja vairāk nekā pieci simti amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju un ēdinātāju. Bija arī plaša un daudzveidīga kultūras programma ar dejām, dziesmām, teātra izrādēm un visdažādākajiem amatu paraugdemonstrējumiem. Īpašs gods šogad tika izrādīts maizei un abrai, simboliski daudzinot latviskās vērtības.
Viena diena Mūsmājās. Muzejs atdzīvojas.
Par godu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadei š.g. 11. maijā, atklājot vasaras sezonu, muzeja sētas pilnībā atdzīvojās pasākumā “Viena diena mūsmājās”. Vairāk nekā trīsdesmit muzeja objektos rosījās ļaudis laikmetam atbilstošā apģērbā un darīja konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus. Tas bija ceļojums laikā, iejūtoties 100-200 gadus senā pagātnē.
Izstāde "Dzintargaisma"
No š.g. 3. maija -18. augustam Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē ir apskatāma Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja sadarbībā ar Latvijas Nacionālais kultūras centru rīkotā tautas lietišķās mākslas izstāde “Dzintargaisma”, kas ir stāsts par Latvijas skaisto pusdārgakmeni – dzintaru. Izstādē ir dažādu laiku rotas: saktas, kniepķeni, krelles, kuloni, rokassprādzes u.c., kas datētas no ar 19. gs. beigām līdz mūsdienām.
Lielā Lieldienu svinēšana
Š.g. 31. martā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notika Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos dažāda veida lielās un ļoti lielās šūpolēs, teātra izrādi bērniem, tautisko tradīciju izzināšanu, tautiskām dziesmām un dejām.
Muzeja Simtgades svinības Rīgas Latviešu biedrības namā
Ir apritējuši simts gadi no svarīgā notikuma, kad 1924. gada 2. februārī pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja dibināšanu. Šajā laikā pavisam jaunajā Latvijas valstī, kurā tikai nesen bija beidzies karš, bija inteliģenti un viedi cilvēki, kas saprata kultūras mantojuma nozīmi, ka noteikti jāsaglabā nākamajām paaudzēm liecības par zemnieku dzīves veidu, kas līdz ar jaunās valsts attīstību nešaubīgi pagāja. Jārada vēstures realitātes sajūta par to, no kurienes mēs nākam. Pauls Kundziņš “Brīvdabas muzeja vadonī” rakstīja: “Brīvdabas muzejs grib sakopot mūsu tautas kultūras darinājumus tādā sakarībā un organiskā apvienībā, kādā tie radušies un lietāti pagājušos laikos, - kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamo saturu, kas ietverts celtnēs, viņu apkārtnē un sakārtojumā, telpu iekšējā izveidojumā, iedzīves un darba piederumos.”