Galerijas
Viena diena Mūsmājās 2025
Kā ik gadu 1. maijā muzejā sākas vasaras sezona un šajā dienā apmeklētājiem apskatei tiek atvērtas eksponātēkas, un tiks rīkoti īpaši svētki “Viena diena mūsmājās. Muzejs atdzīvojas”. Lai radītu īpašo muzejā atspoguļotā laikmeta noskaņu, muzeja darbinieki, kas ikdienā muzejā pilda visdažādākos amatus, šajā dienā bija eksponātēkās un sagaidīja apmeklētājus tērpos, darot situācijai un videi atbilstošus darbus. Tika stīpoti koka trauki, pīts zedeņu žogs un zvejas murds, kaltas naglas, taisīti un izgreznoti māla podi, virpoti koka priekšmeti, adīti cimdi, austas celaines, darināti smalki baltie rokdarbi, lāpītas zeķes, austi lupatu deķi, Jaunsaimniecībā no jauna tiks iemēģināta skaidu plēšamā mašīna un darīti daudzi citi lauku ikdienas darbi. Bērniem būs iespēja darināt priedes mizas laiviņas un piedalīties citās radošās aktivitātēs. Muzeja sētas no jauna dzīvoja savu dzīvi un ikvienam bija iespēja sajust pagātnes elpu, iepazīstot interjera ekspozīcijas senajās koka celtnēs. Foto Gatis Dieziņš
Lieldienas
Jau vēsturiski Lieldienās ir saplūdušas tautiskās un kristīgās tradīcijas. Arī Brīvdabas muzejā diena sāksies ar dievkalpojumu Usmas luterāņu baznīcā, bet Kurzemes zvejnieku ciema pļavā visas dienas garumā notiks olu krāsošanas darbnīca, olu ripināšana, ganu spēles un dažādas citas radošās darbnīcas bērniem.
Grāmatas "Pūra lāde. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lāžu katalogs" atvēršana
Veļu laika gaismas taka
Gaismas objekti gaismu pastaigu takā "Veļi Brīvdabas muzejā" vēsta par trauslo un tajā pašā laikā spēkpilno saikni starp cilvēku un dievišķo pasauli, veļu laika tradīcijām un zināšanām, par netveramo satikšanos ar savējiem un veļu mielastu, par pasaules kārtības un dzīvības likumu apzināšanos, pieņemšanu un pēctecību. Veļu jeb Dievaiņu laiks vienmēr ir ticis godā turēts, viņsaulē aizgājušos senčus un labos gariņus pieminot. Iļģi, dievaiņi, ķauķi, vecīši, gariņi, urguči, paurīši, veļi – seno senču gari šajā laikā nāk apciemot mūs kā neredzami palīgi, kā iekšēji tik tikko jaušami padomdevēji, kā savējie. Gaismu pastaigas takas stāstus radījuši Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja folkloras eksperti. Gaismas objektus veidoja pieredzējusī "Ziemas Gaismas dārza" komanda, projektā iesaistījušies Latvijas gaismotāji un video satura veidotāji. Takā noskaņu rada īpaši pasākumam ierakstītas tautasdziesmas un darbojas kafejnīca. Foto Gatis Dieziņš
Miķeļdiena
Š.g. 28. septembrī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā svinējām Miķeļdienu. Bija Miķeļdienas tirgus, rudens ražas zupa un visdažādākās aktivitātes lieliem un maziem muzeja Latgales ciemā, Vidzemes zemnieka sētā, Kurzemes zemnieka sētā, kā arī koncerts Bornes baznīcā.
Mūsdienu amatniecības tirgus 2024
Mūsdienu amatniecības tirgus arī veidojas par stabilu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja tradīciju, kurā ir iespēja redzēt amatnieku talantu un izcilo radošumu, kas uz tradicionālās amatniecības zināšanu un prasmju bāzes atrod un rada mūsdienīgus risinājumus. Tirgū aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kuri strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus. Amatniecības darinājumiem jābūt kvalitatīviem un amatnieku pašu rokām darinātiem. Tiem jāapvieno skaistais ar derīgo: mākslinieciska patstāvība un amatnieciska varēšana. Tirgū pārstāvētajiem darinājumiem reizē jābūt gan spogulim mūsdienu sabiedrības pieprasījumam pēc unikāliem produktiem, gan jāveido apmeklētāju individuālā gaume un jāpiedāvā alternatīvas vienveidīgām masveida ražošanas izpausmēm.
Vēveru dienas Vēveros
Š.g. 3. augustā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Cēsu novada Vecpiebalgas “Vēveros” notika pirmais Vislatvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros”. Svētkos bija aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, lai kopīgi dibinātu jaunu tradīciju – audēju festivālu, kā arī ikviens interesents un linu darinājumu cienītājs, kas vēlas saistoši pavadīt laiku, autentiskā vidē izzinot senās amata prasmes un baudot skaistus linu darinājumus.
Annas dienas godi un kāzu tradīcijas Rucavā
Annas diena un Rucavas kāzas Papes Ķoņu ciema “Vītolniekos”.
Jāņu ielīgošana Vidzemes sētā
Vasaras saulgriežos Saule ir pakāpusies visaugstāk debesu kalnā un dāsni dāvā zemei gaismu un siltumu, un zeme atbild, krāšņi saziedot. “Visa zemes zāle zied” - tā tautasdziesmā raksturota Zāļu diena, un cilvēki smeļ dabas doto svētību, lasot Jāņu zāles, rotājoties paši un pušķojot sētas. Ikviena dzīva radība un pat nedzīva lieta tiek pie savas rotas - kam ziedu vainags, kam zāļu pušķis, kam meija.
Gadatirgus 2024
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 1. un 2. jūnijā notika tradicionālais lielais Tautas lietišķās mākslas izstrādājumu Gadatirgus. Šogad Gadatirgus notika 52. reizi. Tajā savu preci piedāvāja vairāk nekā pieci simti amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju un ēdinātāju. Bija arī plaša un daudzveidīga kultūras programma ar dejām, dziesmām, teātra izrādēm un visdažādākajiem amatu paraugdemonstrējumiem. Īpašs gods šogad tika izrādīts maizei un abrai, simboliski daudzinot latviskās vērtības.