Ekskursiju un programmu anotācijas

Brīvdabas muzejs piedāvā pārskata, tematiskās, interaktīvas ekskursijas (programmas) un izglītojošas nodarbības skolēniem, ģimenēm ar bērniem, kas noderēs ne vien zināšanu papildināšanai, bet arī dos jaunas ierosmes. Muzeju var apskatīt gan individuāli, gan gida pavadībā. Ekskursijas ir iepriekš jāpiesaka, tās var klausīties latviešu un krievu valodā.

Pirmskolas un sākumskolas skolēniem:

 „Pirmo reizi ciemos Brīvdabas muzejā.” Ekskursijas laikā bērni gūs priekšstatu par Brīvdabas muzeju, iepazīsies ar tādiem ēku veidiem kā krogs, baznīca, zemnieka māja, kūts, klēts, pirts, rija un to iekārtojumu, kā arī nedaudz iepazīs zemnieku sadzīvi.

 „Maizes cepšana.” Skolēni iepazīsies ar seno Kurzemes māju – dūmistabu, tās iekārtojumu, iedzīves priekšmetiem. Viņi mals miltus ar rokas dzirnavām pieliekamajā kambarī – maltuvē, apskatīs abru, menti, lizi, krāsns kruķi caurstaigājamā namā. Bērni uzzinās, kā agrāk cepa rupjo jeb rudzu maizi. Tad dosies uz senākā tipa – „staba” vējdzirnavām, lai uzzinātu par to uzbūvi un darbību. Nobeigumā spēlēs spēli „Maizes darbi”.

 „Kā senāk sviestu kūla, biezpienu un sieru taisīja.” Ekskursijas laikā skolēni iepazīsies ar Vidzemes zemnieka sētu, apskatīs kūti, uzzinās, kā senāk govis ganīja, baroja un slauca. Tad dosies uz Jaunpiebalgas „Lejasboļu” māju, lai redzētu piena traukus (slaucene, kubuliņš, sviesta spainītis) un mucu sviesta kulšanai, sviesta veidni un spiedi. Nobeigumā būs mīklu minēšana.

 „Apjumības jeb Miķeļi latviešu zemnieka sētā.” Tās laikā skolēni iepazīsies ar Vidzemes zemnieka sētu, tās iekārtojumu, ēku veidiem (māja, vasaras virtuve – slietenis, maltuve, klēts, kūts), gūs priekšstatu par darbu un mājas dzīvi šai saimniecībā. Bērni uzzinās par svinībām, kuras sauktas par Apjumībām jeb Miķeļiem, un teiksmainu vīriņu – Jumi.

„Mārtiņu svinības senajā latviešu zemnieka sētā.” Skolēni iepazīsies ar seno Kurzemes zemnieka sētu, tās iekārtojumu, ēku veidiem (māja, laidars, klēts, pirts), gūs priekšstatu par darba un mājas dzīvi šai saimniecībā. Viņi uzzinās, kas tie tādi rudens bagātības svētki - Mārtiņi un Mārtiņbērni, kuri nāk maskojušies.

Pamatskolas un vidusskolas skolēniem:

Ekskursijas ir veidotas tā, lai skolēni gūtu priekšstatus un zināšanas par dažādām ar Latvijas vēsturi saistītām tēmām, kas palīdzēs un atvieglos mācību vielas uztveri.

„Kurzemes novads.” Ekskursijas laikā skolēni iepazīsies ar 18. gs. sākumā celto lauku luterāņu baznīcu, seno mājas veidu – dūmistabu, tās iekārtas priekšmetiem, gūs nelielu priekšstatu par darba un mājas dzīvi, senajām tradīcijām, mals ar rokas dzirnavām. Pēc tam viņi apskatīs Kurzemes zemnieka sētu un ēkas tajā (māja, laidars, klēts, pirts).

„Zemgales novads.” Skolēni gūs priekšstatu par 19. gs. ceļa krogu, apskatīs tur izvietoto agrāko laiku transportlīdzekļu izstādi. Viņi izzinās 18. gs. Zemgales zemnieka sētu, tās iekārtojumu, iepazīs ēku veidus (māja, klēts, pirts, rinka), nedaudz uzzinās par darba un mājas dzīvi šai saimniecībā, senajām tradīcijām.

„Vidzemes novads.” Skolēni iepazīsies ar zviedru laika liecinieci – dzīvojamo riju – skolu no Valmieras „ Brežu” mājām un 18. gs. Vidzemes zemnieka sētu, tās iekārtojumu, ēku veidiem (māja, kūts, vasaras virtuve, maltuve, klēts, pirts, rija). Viņi gūs nelielu priekšstatu par darbu un mājas dzīvi šai saimniecībā, senajām tradīcijām, kā arī apskatīs vienu no pirmajām zemnieku skolām, kas atradās „Brežu” dzīvojamās rijas kambarī.

 „Latgales novads.” Ekskursijas laikā skolēni iepazīsies ar 19. gs. Latgales zemnieka sētu, tās iekārtojumu un ēku veidiem (māja, saimniecības ēka, klēts), gūs nelielu priekšstatu par darbu un mājas dzīvi šai saimniecībā, senajām tradīcijām. Viņi pēc izvēles apskatīs vēl kādu saimniecību (podnieka, kokamatnieka, trūcīgā zemnieka) muzejā izveidotajā Latgales sādžā.

„Latviešu zemnieku skolas Vidzemē.” Skolēni apmeklēs Vidzemes zemnieka sētu – vienu no zemniekam nepieciešamo zināšanu apguves vietām pirmsskolu laikā, apskatīs klēti, kas uz muzeju pārvesta no skolotāja Krogzemju Mikus (dzejnieks Auseklis) dzimtajām mājām – Ungurpils pag. „Sīpoliem” un iepazīsies ar vienu no pirmajām zemnieku skolām, kas 18. gs. sāk. atradās „Brežu” dzīvojamās rijas kambarī.

„Brāļu draudzes Vidzemē.” Skolēni iepazīsies ar 18. gs. radušos reliģisko kustību – hernhūtismu jeb brāļu draudzēm, ko dēvē par latviešu reformācijas kustību, apskatīs 1785. g. Valkas apriņķa Plāņu pagastā uz „Jaunmežuļu” zemes celto Saiešanas namu.

 „Dzīve Kurzemes malā – „Vecķērvju” sētā ap 19. gs. vidu.” Skolēni iepazīsies ar Kurzemes zemnieka sētu, tās iekārtojumu, ēku veidiem (māja, laidars, klēts, pirts) un iekārtas priekšmetiem, gūs nelielu priekšstatu par darbu un mājas dzīvi šai sētā, senajām tradīcijām.

”Jaunsaimniecība (ap 1939.,1940. g.) Brīvdabas muzejā.” Skolēni iepazīsies ar jaunsaimniecību no Vidzemes, apskatīs māju, kūti, klēti, pirti, redzēs jaunās neatkarīgās Latvijas Republikas 1920. gada Agrārās reformas rezultātu.

 „Zvejnieku dzīvi raksturojošās celtnes Brīvdabas muzejā.”
Ekskursijas laikā būs iespējams iepazīties ar Vidzemes zvejnieka sētu, lībiešu zvejnieka – zemnieka sētu un apmeklēt Kurzemes zvejnieku ciemu. Skolēni varēs gūt priekšstatu par Kurzemes un Vidzemes zvejnieku celtnēm – mājām, kūtīm, klētīm, pirtīm, zivju kūpinātavām, ledus pagrabiem, tīklu būdām u. c., kā arī zvejas rīkiem, piederumiem un paņēmieniem 19. gs. otrajā pusē.

„Meitu pūrs.” Ekskursijas laikā dalībnieki Kurzemes zemnieka sētā varēs iepazīties ar meitu un dēlu mantojumu, uzzināt gan to, kā meitas darināja pūru, kur to glabāja, gan arī to, kāds bija pārtikušas saimniekmeitas pūrs Rucavā un Nīcā 1905. g. Skolēni apskatīs māju, laidaru, klēti, pirti.

 „Kā senāk latvieši zemi kopuši un lopus audzējuši.” Skolēni iepazīsies ar 18., 19. gs. izmantotajiem galvenajiem zemnieka darba rīkiem (spīļarkls, koka ecēšas, vienlemeša dzelzs arkls, dzelzs tapu un ķepu ecēšas), siena un labības pļaušanas rīkiem (garkāta izkapts, vienroce), kulšanas rīkiem (sprigulis, vētījamie sieti), kuļmašīnu un lokomobili. Viņi uzzinās par svētkiem, kas saistīti ar ražas novākšanu, to, kādus lopus audzējuši latviešu zemnieki. Skolēni Kurzemes zemnieka sētā apskatīs laidaru, Vidzemes zemnieka sētā – kūti un riju, pie Zemgales rijas aplūkos tur novietoto lokomobili un kuļmašīnu.

"Meteņu svinības latviešu zemnieka sētā." Skolēni gūs priekšstatu par dzīvi vidēji turīgā Kurzemes zemnieka saimniecībā apmēram pirms 150 gadiem. Viņi uzzinās par Meteņa svinēšanas tradīcijām (raksturīgākajiem ēdieniem, rituālajām darbībām, kas nodrošināja labu linu ražu, maskotajiem ciemiņiem, jaunu meitu zīlēšanu par precēšanos, Meteņa dzīšanu). Dalībnieki apmeklēs riju - pašu svarīgāko ēku zemnieka saimniecībā. Nobeigumā vizināsies ar ragaviņām no kalna.

"Dravniecība senajā latviešu zemnieka sētā." Skolēni uzzinās par dravniecību  - vienu no svarīgākajiem  latviešu saimniecības veidiem. Viņi gūs priekšstatu par dzīvi vidēji turīgā Kurzemes zemnieka saimniecībā apmēram pirms 150 gadiem un sveču liešanu ar mērcēšanas paņēmienu. Dalībnieki redzēs, kādi izskatījās bluķa stropi, kad tos apsaimniekoja mežā, un vēlāk, kad dravas sāka ierīkot sētās pie mājām. Skolēni apmeklēs pie „Ārluiku” dzīvojamās rijas iekārtoto bišu dravu, kur atrodas vecmodīgie vienkoča bluķa stropi un jaunlaiku skapīši. Nobeigumā varēs iet rotaļu „Lācis bišu dārzā”.

„Podniecības tradīcijas Latvijas laukos 19.gs.” Skolēni uzzinās par podniecību, apmeklēs „Vecķērvju” māju Kurzemes zemnieka sētā un gūs priekšstatu par Kurzemes podniecības tradīciju, māla trauku veidiem un nelielas zināšanas par telpu iekārtojumu, iekārtas priekšmetiem. Tad viņi dosies uz Latgales sādžu un apmeklēs podnieka dzīvojamo ēku – darbnīcu, gūs priekšstatu par tāda zemnieka dzīvi, kurš ar amatniecību nodarbojās no lauku darbiem brīvajā laikā. Nobeigumā apmeklēs Vidzemes podnieka darbnīcu – cepli. Varēs vērot arī amata demonstrējumu.

„Auduma un apģērba pagatavošanas tradīcijas latviešu zemnieka sētā gadsimtu gaitā.” Skolēni uzzinās, kas ir aušana, iepazīsies ar audumu un apģērba pagatavošanu latviešu zemnieka sētā gadsimtu gaitā. Gūs priekšstatu par linu novākšanu, žāvēšanu un tālāku apstrādāšanu – mīstīšanu, kulstīšanu, sukāšanu, iepazīsies ar riju – saimniecības ēku, kur žāvēja un apstrādāja linus. Apskatīs arī Jaunpiebalgas audēju māju „Lejasboļi”, kur varēs redzēt, kādi bija aušanas rīki un piederumi 19.gs., kā arī tiksies ar audēju, kura demonstrēs sava amata prasmi.

„Ziemassvētku svinēšana senajā latviešu zemnieka sētā.“

 Ekskursijas laikā skolēni iepazīsies ar vidēji turīgu Kurzemes zemnieka saimniecību ap 19. gs. vidu. Viņi iegūs priekšstatu par darba dzīvi šai sētā, vakarēšanas paražu un  Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām (telpu pušķošanu, apgaismošanu, svētku ēdienu gatavošanu, maskotiem gājieniem, bluķa vilkšanu, laika pareģošanu un zīlēšanu. Skolēni iemācīsies spēli “Vilki un aitiņas”, apmeklēs Usmas baznīcu, lai noklausītos M. Zariņa ērģeļmūzikas skaņdarba ‘’Ķurzemes baroks” ierakstu magnetafonā.

“Lieldienu svinēšana senajā latviešu zemnieka sētā.”

            Ekskursijas laikā skolēni iepazīsies ar vidēji turīgu Kurzemes zemnieka saimniecību ap 19. gs. vidu. Viņi iegūs priekšstatu par darba dzīvi šai sētā un Lieldienu svinēšanas tradīcijām (telpu pušķošanu, svētku ēdienu gatavošanu, olu krāsošanu, zīlēšanu, šūpoļu kāršanu). Dalībnieki iemācīsies spēli ”Vistiņas ķeršana” un izšūposies šūpolēs, lai vasarā nekostu odi.

“Jāņu svinības senajā latviešu zemnieka sētā.”

          Ekskursijas laikā skolēni iepazīsies ar vidēji turīgu Kurzemes zemnieka  saimniecību  ap 19. gs. vidu. Viņi iegūs priekšstatu par darba dzīvi šai sētā un uzzinās par Jāņu svinēšanas tradīciju, tiem darbiem, kas bija veicami , lai godam sagaidītu šos svētkus, uzzinās par rituālo darbību jēgu un iemācīsies rotaļu “Dindaru, dandaru, ozoliņi”.

“Senie raksti latviešu zemnieka sētā.”

          Ekskursijas laikā skolēni    apmeklēs  vidēji turīgu Kurzemes zemnieka sētu. Viņi iepazīsies ar senajiem latviešu rakstiem, ko lietoja ēku, darbarīku, mājas iedzīves priekšmetu un audumu rotāšanai, tiks atklāta rakstu saistība ar seno latviešu ticību. Skolēni arī gūs priekšstatu par     mājas dzīvi šai saimniecībā.

 Interaktīvās ekskursijas (muzeja pedagoģiskās programmas):

Interaktīvās ekskursijas (programmas) ir piemērotas gan pirmskolas, gan sākumskolas, gan arī pamatskolas skolēniem, to ilgums – 2 stundas.

„Mazā Kate un Dāvis ciemos Jūrmalciemā.” Ekskursijas laikā skolēni apmeklēs divas Kurzemes zvejnieku sētas. Viņi gūs priekšstatu par dzīvi tajās pirms vairāk nekā simts gadiem – mūsdienu bērniem tik tālā pagātnē. Ciemošanās laikā viesi uzzinās gan par to, kā senāk cepa svētku maizi, kūla sviestu, gan to, kā bērni vasarās lopus ganīja un ko mācījās pagastskolā. Dalībnieki vingrināsies ātrrunāšanā, būs arī lomu spēle „Mācītājs un pārklausāmais bērns”, galvasrēķini, Bībeles stāsta lasīšana. Ekskursijas otrajā daļā – rotaļas un spēles.

 „Nu atnāca Ziemassvētki.” Ekskursijas laikā skolēni gūs priekšstatu par dzīvi vidēji turīgā Kurzemes zemnieka saimniecībā apmēram pirms 150 gadiem. Dalībnieki iepazīsies ar vakarēšanas paražu un Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām (telpu pušķošanu, apgaismošanu, svētku ēdienu gatavošanu, bluķa vilkšanu, zīlēšanu), mācīsies gatavot telpu rotājumus. Viņi zīlēs nākotni, spēlēs senās spēles, vizināsies zirdziņa mugurā un apmeklēs Usmas baznīcu, lai noklausītos M. Zariņa ērģeļmūzikas skaņdarba „Kurzemes baroks” ierakstu magnetafonā.

 „Rudentiņ, bagāts vīrs!” Skolēni gūs priekšstatu par dzīvi Vidzemes zemnieka sētā vai Zemgales zemnieka sētā pirms vairāk nekā 200 gadiem. Dalībnieki iepazīsies ar ražas svētības nesēju Jumi, svinībām, kuras rīkoja pēc lielo rudens darbu pabeigšanas – Miķeļiem un Mārtiņiem jeb Apjumībām un Apkūlībām. Viņi izzinās darbu rijā un apskatīs kulšanas darbarīkus (spriguļi, dakšas, grābekļi u.c.), mācīsies malt graudus ar rokas dzirnavām, uzzinās par bērnu vasaras darbu – lopu ganīšanu, apgūs seno laiku spēles un rotaļas.

”Ciemos pie Martas tantes “Jaunsaimniekos”.

        Interaktīvās ekskursijas jeb programmas laikā skolēni gūs priekšstatu par dzīvi “Jaunsaimniekos” – saimniecībā, kura radās 1920. gada Agrārās reformas rezultātā. Viņi iepazīsies ar ceļa krogu un tajā izvietoto transporta līdzekļu izstādi, uzzinās, kā agrāk veļu mazgāja un gludināja, varēs veļu velēt un berzēt uz rievainā veļas dēļa, izgriezt ūdeni no lina palaga, apgūs kādu no seno laiku spēlēm un rotaļām, apmeklēs podnieka darbnīcu – cepli.

Apmeklējuma maksa

Pārskata un tematiskās ekskursijas
pirmsskolas vecuma bērni, skolēni - latviešu valodā – EUR 14,23, svešvalodā – EUR 21,34

Interaktīvās ekskursijas (programmas) bērnu un skolēnu grupām "Rudentiņi, bagāts vīrs!" un "Mazā Kate un Dāvis ciemos jūrmalciemā" - latviešu valodā – EUR 28,46, svešvalodā – EUR 42,69

Interaktīvā programma "Nu atnāca Ziemassvētki"

bērnu un skolēnu grupām latviešu valodā – EUR 71,14, svešvalodā – EUR 85,37 
Atlaides: skolēnu grupās uz katriem 10 bērniem 1 pieaugušais muzejā iet bez maksas, pirmsskolas vecuma bērniem ieeja muzejā bez maksas

Biļešu cena skolniekiem vasaras sezonā: EUR 1,40, ziemas sezonā EUR 0,70:

Ar plašāku informāciju var iegūt Brīvdabas muzeja mājaslapā www.brivdabasmuzejs.lv vai rakstot uz Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi! , vai zvanot uz 67994106

 

Pēdējoreiz atjaunināts:10.10.2017